7. maijā, sestdien, plkst. 11.00 Rucavas kultūras namā notiks Aijas Jansones grāmatas “Rucavas rakstaino adījumu mantojums” atvēršana, kurā autore iepazīstinās klātesošos ar vēl nepublicētiem Rucavas dārgumiem, kurā notiks grāmatas autoru un grāmatas varoņu – cimdu un zeķu glabātāju un adītāju godināšana.

Grāmats autore aicina visus, kuriem vēl ir mājās līdz šim neapzināti cimdi un zeķes, atnesiet un parādīt. Vērtīgāko izstrādājumu īpašnieki balvā saņems grāmatu.

Grāmatas pirmajā daļā ir Aijas Jansones pētījums ar nolūku parādīt Rucavā adīto cimdu un zeķu darināšanas, rotāšanas un lietošanas vēsturisko attīstību 20. gadsimtā, sniedzot arī nelielu retrospekciju 19. gadsimtā un iezīmējot 21. gadsimta tendences. Pētījuma pamatā ir zinātnisko ekspedīciju laikā Dunikā un Rucavā ( 2005. – 2008.) gūtās liecības – tolaik pati Aija Jansone fotogrāfijās fiksējusi 67 pirkstaiņus, 85 dubultos cimdus, 39 dūraiņus, 30 zeķes un to daļas. Šis materiāls tiek salīdzināts ar citur ( Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Latvijas Universitātes Vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvē, Krievijas Etnogrāfijas muzeja tekstiliju fondos u.c.) esošo materiālu. Nozīmīgi ir secinājumi: “Rucava, līdzīgi kā tuvāko kaimiņu pagasti, izceļas ar īpašu savu rakstu košumu un variantu dažādību. Te neviens cimdu raksts pilnībā neatkārtojas, bet tai pašā laikā rakstu kompozīcija ir veidota pēc vienotiem, novadam raksturīgiem mākslinieciskiem izteiksmes principiem.”

Grāmatas otrajā daļā ir ekspedīcijās fiksēto, Rucavas un Dunikas krātuvēs un daudzu rucavnieku mājās vēl šobrīd esošie rakstainie cimdi un zeķes – kopskaitā 191. Materiāls ir ārkārtīgi spilgts un pārliecinošs, par kuru pētniece saka: “Lai gan aizritējis jau vairāk nekā gadsimts no laika, kad Rucavā sāka vākt pirmos etnogrāfiskos materiālus jaunizveidotajām muzeju krātuvēm, arī mūsdienās etnogrāfiskās ekspedīcijās zinātniekiem ir unikāla iespēja fiksēt rucavnieku mājās gan ikdienā, gan godu reizēs lietoto un iedāvināto rakstaino cimdu un zeķu klāstu, pateicoties kuram var izsekot adījumu hronoloģiskai attīstībai, izplatībai, formas un rotājuma maiņas dinamikai un noteikt izmaiņu cēloņus.”