Etnogrupas “Ogas” jaunā albuma “Rokam!” pamatā ir Rucavas bagātīgais vienbalsīgo dziesmu mantojums, kas, kā uzsver grupas dalībniece, koklētāja Igeta Ozoliņa, bijis galvenais iedvesmas avots.

Viņa atzīst, ka interese par Rucavas dziesmām pašai radās 2017. gadā, iestājoties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Etnomuzikoloģijas nodaļā.

Un, lai gan pētniecības ceļš aizvedis uz Latgali, brīdī, kad nodibinājums “Liepāja 2027” izsludināja konkursu,

kļuva skaidrs – jāatgriežas tieši pie Rucavas mantojuma.

Darbs pie albuma ierakstīšanas un izdošanas bijis rūpīgs un laikietilpīgs.

I. Ozoliņa stāsta, ka komanda detalizēti pētījusi Rucavas etnogrāfiskā ansambļa ierakstus Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv, meklējot melodijas, kas būtu ne tikai muzikāli interesantas, bet arī piemērotas aranžēšanai.

“Rucavā ir daudz ziņģu, kas ir izteikti mažorīgas,”

viņa skaidro, uzsverot, ka aranžējumu procesā bijis svarīgi atrast līdzsvaru starp tradicionālo materiālu un pašas grupas rokrakstu.

Melodiju aranžējumos apzināti iestrādātas arī dažādas rokmūzikas stilistiskās nianses – no blūza elementiem līdz smagākai, ārtrokam pietuvinātai noskaņai.

Katra dziesma veidojusies ar savu raksturu un skaņu, un vienā no tām, kā piebilst I. Ozoliņa, pat saklausāmas Imanta Kalniņa stilistiskās intonācijas.

Īpaši viņa izceļ ģitārista Armanda Alkšņa devumu, atzīstot, ka viņš savā ģitārspēlē

“izmantojis ļoti interesantas un sarežģītas izpildījuma tehnikas”.

Veidojot albumu, nozīmīga loma bijusi sadarbībai ar Rucavas tradīciju glabātājiem.

Jau albuma tapšanas sākumā grupa konsultējusies ar māsām Tapiņām par izrunas niansēm, bet pagājušajā vasarā Rucavā sarīkoja savu radošo nometni, kur tikās ar jauniešiem no ikgadējās Vasaras skolas, kas notiek tradīciju namā “Zvanītāji”.

I. Ozoliņa priecājas, ka jaunie izrādījuši lielu interesi par grupas muzikālo pieredzi un dziesmu aranžēšanas procesu.

“Veidojot albumu, Liepājā notika diskusija, kurā piedalījās Liepājas Mūzikas un mākslas skolas un “POP/ROK skolas” audzēkņi, kā arī folkloras kopas “Ķocis” dalībnieki.

Jauniešiem bija iespēja dalīties savos stāstos par rokmūziku.

Katrs no šiem kolektīviem veidoja vienu Rucavas dziesmas apdari, aranžējumu – tas bija ļoti interesanti. Tā ka tam, kā tapis šis albums, ir arī pievienotā vērtībā, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi.

Tas norāda, ka šīs dziesmas ir piemērotas visām paaudzēm, īpaši tiem, kam sirdij tuvs tā saucamais Liepājas roks, jo šī albuma radīšanas nolūks bija arī atdot godu manai un mūsu bundzinieka Kristapa Karpa dzimtajai pilsētai tās jubilejā,” stāsta I. Ozoliņa.

Konkrētu un izteikti mīļāko dziesmu nosaukt mūziķei ir grūti. Viņa apliecina, ka, tik ilgi pie tām strādājot, katra dziesma tiek vienlīdz iemīlēta un izlolota.

“Man šķiet, ka katra no tām parāda rucavnieku raksturu, jestrumu, smalkumu.

Gudrs klausītājs saklausīs arī visādas nianses, mūsu vēstījumus un momentus, kas liek padomāt,” viņa pasmaida.

I. Ozoliņa uzsver, ka pie albuma strādāts ārkārtīgi rūpīgi, cenšoties pēc iespējas precīzi saglabāt tradicionālo melodiju īpatnības, to ritmiku, leksiku un senās vārdu formas.

Tāpēc bija svarīgi uz albuma prezentāciju Rīgā uzaicināt arī pašus rucavniekus. Tas bija cieņas apliecinājums vietai, no kuras šīs dziesmas nāk.

Koncertā piedalījās Rucavas etnogrāfiskais ansamblis, muzikantu kapela “Paurupīte”, viesojās arī māsas Tapiņas.

Tur apmeklētāji varēja iepazīt arī Rucavas cimdus, maizi un citus novada kultūras simbolus.

Iepriekš savu atbalstu paudusi arī Rucavas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Staņislava Skudiķe, kas pārliecināta, ka nav jābaidās augt līdzi laikmetam un jau pazīstamās tradicionālās skaņas ievērpt mūsdienīgā mūzikā.

“Tradicionālajiem ansambļiem un dziedātājiem lielākoties ir ļoti grūti ko šādu pieņemt, jo mūsu dziedājumus dzied citādi. Bet es saku, ka ir 21. gadsimts, ir jaunas paaudzes un

etnogrāfiskajai dziedāšanai nekas nenotiks, ja to turpinās uzturēt tādā stilā, kādā to uztur. Etnogrāfija paliks,”

pārliecināta rucavniece Māra Tapiņa.

Viņasprāt, labāk ir, ja ko šādu darīt uzņemas cilvēki, kam interesē pareizi izdziedāt dialektu un noturēt Rucavas dziesmām atbilstošu tempu.

Grupai “Ogas” tas izdevies, un dziesmas esot spēcīgas.

“Gribu uzteikt Rīgas koncertu – tur jutāmies brīnišķīgi! Tāpēc, ka varēja dzirdēt dziesmu salīdzinājumu.

Skanēja gan mūsu tradicionālais dziedājums, gan grupas aranžējums, kas parādīja Rucavas dziesmas stiprumu un kuršu garu.”

Albuma ieraksti tapuši ar nodibinājuma “Liepāja 2027” projektu konkursa “Rokam roku!” atbalstu, un tas ir jau trešais studijas albums grupas “Ogas” radošajā darbībā.

Gan mūziķi, gan rucavnieki cer, ka kaut kad dziesmas izdosies dzirdēt arī pašā Rucavā, citur novadā un Liepājā. Pašlaik gan koncerti ieplānoti citviet Latvijā.