Rucavas novada pašvaldība neredz iespējas samazināt būvvaldes izmaksas, aģentūrai LETA atzina Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits (“Mūsmājas”), komentējot Valsts kontroles (VK) secinājumus par salīdzinoši augstajām būvvaldes izmaksām.

Kā informēja Veits, pirms trim gadiem Rucavas novada dome nolēma izveidot savu būvvaldi. Toreiz šāds lēmums tika skaidrots ar to, ka apvienotā Liepājas reģiona novadu būvvalde, kas apkalpoja teju visus novadus bijušā Liepājas rajona teritorijā, bija pārāk noslogota, bet Rucavā ir daudz risināmu jautājumu būvniecībā, jo sevišķi saistībā ar apbūvi jūras piekrastē. Kā skaidroja toreizējā novada domes vadība, par darba apjomu liecina arī tas, ka 50% no visām tiesvedībām, kurās iesaistīta Rucavas novada pašvaldība, ir par būvniecību.

“Lēmums par savas būvvaldes izveidi bija pareizs,” pārliecināts pašreizējais novada domes priekšsēdētājs Veits. Viņš skaidroja, ka Rucavas novadā situācija būvniecības un tās kontroles jomā lielā mērā ir atšķirīga no citām pašvaldībām, jo novada teritorijā ir Papes dabas parks un dabas liegumi – jārēķinās ar vides institūcijām un jācīnās pret nelegālo būvniecību piekrastē, un līdz ar to arī darba apjoms ir liels. Savukārt mēģinājumi vienoties par sadarbību šajā jomā ar kādu citu pašvaldību bijuši nesekmīgi. “Mēs labprāt sadarbotos, bet citiem tas nav izdevīgi,” norādīja Veits.

Rucavas novada būvvaldē ir trīs darbinieki. Speciālisti šajā nozarē ir pieprasīti, un piesaistīt labus speciālistus bez adekvāta atalgojuma pašvaldībai arī nav iespējams, skaidroja domes priekšsēdētājs. Turklāt labu speciālistu algošana pašvaldībai ļaujot izvairīties no neveiksmīgām tiesvedībām saistībā ar būvniecību.

Jau ziņots, ka ceļā uz efektīvu un racionālu darbību pašvaldībām vēl daudz izaicinājumu, norāda Valsts kontrole (VK) pēc divām revīzijām 20 Latvijas novadu pašvaldībās par maksas pakalpojumu sniegšanu un resursu izlietojumu pakalpojumu nodrošināšanai.

Lai pieņemtu pamatotus lēmumus par pakalpojumu maksu, ir jāvērtē, cik izmaksā pakalpojumu sniegšana, vai pakalpojumus nav izdevīgāk sniegt sadarbībā ar citām pašvaldībām, piebilst VK. Piemēram, lielāko novadu pašvaldībās būvvaldes pakalpojumu izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir no 3,50 līdz 3,93 eiro. Mazākās pašvaldībās tik zemas izmaksas nebūtu iespējamas, tāpēc likumsakarīga ir kaimiņu pašvaldību sadarbība, skaidro VK. Novados, kur pašvaldības sadarbojas, būvvaldes izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir no 2,20 līdz 5,24 eiro. Savukārt Rucavas novadā, kura pašvaldība nesadarbojas ar citām pašvaldībām, būvvaldes izmaksas uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 18 eiro, pauž VK.