Rucavnieki plāno asfaltēt gabaliņu Papes ceļa
Ar projektu “Autoceļa Rucava–Pape pārbūve” Rucavas novada pašvaldība startē biedrības “Liepājas rajona partnerība” konkursā. Plānots noasfaltēt nedaudz vairāk par trim kilometriem. Tas ir ceļa posms, kuru pirms pāris gadiem pašvaldība pārņēma no valsts.
"Kurzemes Vārds"
“Ceļš ir prioritāšu sarakstā, un tagad ir atbilstoša programma,” saka Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits.
Projekts iesniegts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Zivsaimniecības rīcības programmā. Paredzēts veikt ceļa Rucava–Pape pārbūvi, izmantojot asfaltbetona segumu 3,1 km garumā, un tehniskās dokumentācijas izstrādi. Projekta kopējās izmaksas ir 582 550 eiro. ES fondu līdzfinansējums ir 90% jeb 524 295 eiro. Rucavas novada domei jāparedz līdzfinansējums 10 procentu apmērā jeb 58 255 eiro.
Projekta priekšfinansējums un līdzfinansējums jānodrošina no pašvaldības budžeta līdzekļiem vai ņemot aizņēmumu Valsts kasē.
Ceļa posmu plānots sakārtot divu gadu laikā pēc projekta apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.
Valsts autoceļš uz Papi ilgus gadus ir vietējo sāpe, jo pastāvīgi ir ļoti sliktā stāvoklī. “Viņiem šie ceļi vispār neinteresē un nav pat plānā,” saka J. Veits.
Pašvaldība mēģinājusi to iekļaut pie burkāna – ceļu saraksta, kurus plānots pārbūvēt par līdzekļiem, ko valsts piešķir administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, bet tā nenotika.
Rucavas novada domes deputāti lēma par projekta iesniegšanu janvāra sēdē. Septiņi nobalsoja par, bet Irēna Riežniece atturējās. “Kurzemes Vārdam” viņa skaidro, ka neesot pret ceļa uzlabošanu un atbalstot šo ieceri.
“Atturējos tāpēc, ka nesaņēmu atbildes uz saviem jautājumiem. Mani nepārliecina tāme, un nesaņēmu atbildi uz jautājumu, ko mēs varēsim mainīt, ja projektu atbalstīs, bet ar esošo finansējumu nepietiks. Man nav pārliecības, ka par 582 tūkstošiem eiro var noasfaltēt 3,1 km ceļa tādā kvalitātē, lai tas pēc tam ekspluatācijā būtu ilgstoši lietojams. Viena kilometra pārbūvei ir nepieciešams miljons,” saka deputāte.
Ceļa posms, kuru pašvaldība pārņēma no valsts tieši ar mērķi sakārtot, atrodas pie Papes ezera, un I. Riežniece pieļauj, ka tāpēc tur droši vien nav stabilas grunts. Ģeoloģiskā izpēte vēl nav veikta.
“Skaitļi, protams, var mainīties,” norāda J. Veits. “Kamēr nav uztaisīts projekts un nav noticis iepirkums, neko nevar zināt. Nauda ir iezīmēta, lai kaut ko varētu izdarīt.”