Šonedēļ Rudes centrā uzsākta zemes siltumsūkņu ierīkošana. Tur izurbs 48 caurumus, kuros tiks ievietotas vertikālas ģeotermālas zondes. Ja apstākļi ļauj, dienas laikā Rīgas SIA “111 Metri” var izveidot vienu 70 metru dziļu bedri, informē urbšanas operators Arnis Reimanis.

Šādā dziļumā zemes temperatūra ir aptuveni plus deviņi grādi, stāsta ģeotermālo urbumu firmas darbinieks A. Reimanis. Zemes siltuma izmantošana apkurei esot ļoti ekonomiska un labi derot sliņķiem: “Nekas nav jādara. Nav jākurina.” Viņš piebilst, ka šīs ierīces izmantošana esot ekoloģiska, jo gaisā nenonāk dūmi, pelni un citi izmeši.

Ar zemes siltumsūkņiem paredzēts apsildīt četras pašvaldības sabiedriskās ēkas Rudē. Otaņķu pagasta pārvaldniece Anda Veidele norāda, ka vecā katlumāja bijusi nomaināma, tāpēc izlemts par labu jaunam un citādākam ēku apsildīšanas veidam. “Pirmām kārtām tas ir kas jauns. Tā ir alternatīva, atjaunojamas energorezerves.”

Siltumsūkņu uzstādīšanu līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai pasākuma “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” projektā.Tajā plānota arī apkārtnes labiekārtošana Rudē – zāliena atjaunošana, esošās siltumtrases demontāža, gājēju celiņu atjaunošana, nomainot vecās, bojātās betona plāksnes pret bruģakmens segumu. Šos darbus veic SIA “ARSA – 1.”

Projekta kopējās izmaksas pēc līgumu noslēgšanas ir 153 661 lats. 48 661 lats ir novada pašvaldības budžeta līdzekļi, no kuriem daļa ir arī valsts dotācija – novadu nauda.

Uzziņai
/ Lai uzstādītu šādu sūkni, veic urbumus un ņem enerģiju no dziļākajiem zemes slāņiem, skaidro Latvijas Siltumsūkņu asociācijas biedrs un SIA “Energo optimus” vadītājs Jānis Sīlis.
/ Zemes siltumsūkņa darbība esot līdzīga ledusskaja darbībai.
/ Mūspusē šādu sūkņu esot daudz: pie Toseles, vairākās vietās Bērnātos un citviet Kurzemes pusē.
/ Šādas siltumierīces ierīkošana ir dārga, taču tās ekspluatācija, salīdzinot ar citiem kurināšanas veidiem, krietni lētāka.
/ Arī bargu ziemu siltumsūkņi iztur ļoti labi.

Dana France,
“Kurzemes Vārds”

Zemes siltuma ieguves sistēma esot laba alternatīva katlumājai, pārliecināta ir Otaņķu pagasta pārvaldniece Anda Veidele.