Sestdien, 23. jūlijā, pulksten 12 Kalvenes pagastā zirgu mīļotāji aicināti skatīties pajūgu braukšanas sacensības, bet pajūgu braucēji – piedalīties. Šāda aktivitāte jau piekto gadu tiek piedāvāta saimniecībā ”Kalnenieki” – stāsta sacensību organizatore Laila Kronberga.

Katru gadu piedalās sportisti no visas Latvijas, piemēram, no Kocēniem, Pierīgas un Priekules. Lai arī sportistu pamatsastāvs ir nemainīgs, klāt nākuši daži jauni dalībnieki. Sacensības notiek vienu dienu reizi gadā, un tajās tiek kombinētas divas no trijām pajūgu braukšanas sporta disciplīnām – manēžas braukšana un konusu maršruts ar maratona elementiem jeb šķēršļiem.

Ar organizatora izstrādāto nolikumu potenciālie dalībnieki var iepazīties Latvijas Jātnieku federācijas mājaslapā www.leflatvia.lv. ”Pajūgu braukšanā lielākoties darbojas tie cilvēki, kas ar zirgiem ir saistīti jau ilgu laiku. Parasti ir tā, ka no segliem pārsēžas ratos. Līdz ar to var teikt, ka šis ir tīri zirdzinieku sports,” atzīst sacensību organizatore, piebilstot, ka nodarboties ar to pēc būtības var jebkurš, kurš sevī jūt vēlmi braukt. ”Nav teikts, ka neizdosies. Tomēr mīlestība uz zirgiem te noteikti ir uzskatāma par papildu priekšrocību. Viss kā allaž ir atkarīgs no cilvēka vēlmes strādāt un pilnveidot sevi.”

L. Kronbergu droši var dēvēt par profesionāli šajā jomā: ”Pajūgu braukšanā esmu no tā laika, kad šis sporta veids Latvijā ienāca – nu jau rit septītais gads. Līdz šim darbojos par tiesnesi sacensībās.” Tiesneses pieredze, kolēģu sasparošanās sacensību organizēšanā un savu spēku apzināšanās ļāvusi sākt darboties individuāli. ”Saliku domas kopā, lielos vilcienos visu izplānoju un sāku. Apstākļi toreiz bija labvēlīgi. Sākums bija ļoti cerīgs, un lietas virzījās.”

Atskatoties uz notikumiem pirms pieciem gadiem, L. Kronberga piemin jaunības dullumu, jo tikai tad šķiet, ka viss ir iespējams un izdarāms. Vēlreiz uz tādu avantūru bez finansiāla seguma pilnīgi tukšā vietā taisīt sacensību vietu pajūgu braucējiem viņa diezin vai parakstītos. ”Toreiz, dzīvojot no notikuma uz notikumu, i starta nauda atradās, i vajadzīgie cilvēki pa ceļam patrāpījās. Neteikšu, ka pa šiem dažiem gadiem pie sacensību vietas ir ļoti daudz izdarīts, bet ainava ir izmainījusies noteikti.” Darbos neatsverami palīgi ir ģimenes locekļi – vīrs un vecākais dēls.

Lai arī pamatnodarbošanās ir nelielā piena lopkopības saimniecība, zirgi vienmēr ”Kalnenieku” saimniecei ir bijusi sirdslieta. Tie, neatkarīgi no laika un notikumiem, vienmēr ieņems nozīmīgu vietu viņas dzīvē. Sieviete darbojas Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijā, un saimniecībā bez govīm ir arī neliels skaits šķirnes zirgu. Interesenti te var apgūt jāšanas pamatiemaņas, bet pieredzējušākie – doties izjādēs. Šovasar jaunie jātnieki sākuši braukt regulāri, to atzinīgi novērtē arī L. Kronberga. 

Nākotnes plāni par to, vai pilnveidot sacensības, domāt ko jaunu un attīstīt infrastruktūru, vēl nav skaidri, jo viss ir atkarīgs no pašiem pajūgu braucējiem – ir viņiem vajadzīga sacensību vieta un sacensības vai nav?