Ienākot Kalvenes pagasta bibliotēkā, jūtama senatnes
elpa. Vienā no telpām ir padomju laikiem raksturīga parketa grīda un ar
dēlīšiem apšūta siena. Bet pirmo, tik tikko atverot durvis, ikviens sastop
bibliotekāri Intu Ruduku. Sieviete, kas bez liekas piepūles ar savu klātbūtni
izgaismo mazo bibliotēku, nesen saņēma konkursa “Pagasta bibliotekārs –
gaismas nesējs” balvu.

“Dzīvoju
vienos svētkos,” ar smaidu atbild I. Ruduka, vaicāta, kas ir
mainījies pēc titula ” Pagasta
bibliotekārs – gaismas nesējs” saņemšanas. Apsveikumi no radiem, draugiem
un paziņām ir saņemti vēl pirms balvas saņemšanas. “Staroju vienā
starošanā,” viņa piebilst.

Lai gan bibliotēka
man ir gaismas pusē, pati vienalga cenšos visus sagaidīt ar smaidu, bibliotekāre
skaidro savu izpratni par gaismas nesēja nozīmi. “Tā ir grāmatu,
izglītības un kultūras gaisma, ko es sniedzu saviem lasītājiem. Gara gaisma,
varētu teikt.”

Balva –
vienkāršais, taču pievilcīgais svečturis – kalpo par lākturi un izgaismo ceļu
tam bibliotekāram, kas ir atzīts par nākamo gaismas
nesēju. “Šis ir ceļojošais kauss,” skaidro bibliotekāre un
aizdedz tajā esošās svecītes.  Konkurss
“Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs” noritēja jau astoto gadu.
Balvu I. Ruduka savā īpašumā paturēs vien gadu. Pēc tam tā būs jāsniedz
tālāk nākamajam Kurzemes reģiona gaišajam
darbonim. “Redziet, visi uzvārdi, kas ir iepriekš saņēmuši balvu,
ir tepat rakstīti.”

Toties
bibliotekārei paliks Atzinības raksts, kā arī telekomunikāciju uzņēmuma
“Lattelecom” sniegtā dāvanu karte 100 eiro vērtībā. “Par to viņu
veikalos varu nopirkt, ko vien gribu. Ļoti vēlētos iegādāties fotoaparātu, bet
neesmu pārliecināta, ka tur tādi ir,” atzīst I. Ruduka. Vēlmi pēc
fotoaparāta sieviete skaidro ar dažādu pasākumu norisi bibliotēkā: “Notiek
izstādes, ar bērniem darbojamies. Un nav, ar ko nofotografēt. Tas būtu gan man,
gan bibliotēkai labums.”

Bibliotēkā
sieviete strādā jau teju 40 gadu. “Trīsdesmit astoņus, ja tā konkrēti. Es
domāju, ka tos četrdesmit arī nostrādāšu un pēc tam došos pelnītā atpūtā,”
par pavadīto laiku grāmatu ielokā stāsta bibliotekāre. “Jādod jaunajiem
iespēja, jo, redziet, tagad nāk visādas inovācijas, jauninājumi.”
Nostalģijas pēc senākiem laikiem gan sievietei neesot. “Man patīk
paskatīties, kas ir pa to laiku paveikts, bet vairāk tomēr dzīvoju ar skatu nākotnē,”
viņa saka.

Tehnikas novitātes
darbā nenoliedzami palīdz, bet tām izsekot nav viegli. “Šajā ziņā mani
pamāca bērni. Un tā mēs šeit, bibliotēkā, mācāmies viens no otra,”
pasmaida gaismas nesēja.
“Jādzīvo līdzi laikam, neko darīt.”

 Sākot ar 2008. gadu, grāmatu izsniegšana ir
atvieglota tiktāl, ka, ar skeneri novelkot gar svītrkodu, liela daļa
informācijas datorā jau tiek aizpildīta. Tāpat ir krietni vien atvieglota
inventarizācija. Sešu aizpildāmu grāmatu vietā ir nākusi viena datorprogramma.
“Tagad ņemu katru grāmatiņu un ieskenēju kodus. Iepriekš pa sešām
inventarizācijas grāmatām bija jāmeklē attiecīgie numuri, ko kolēģis turpat
blakus nosauc,” atminas I. Ruduka.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 10. maija numurā.

#kvards-20140510-06#