Dažu gadu laikā Cīravas arodvidusskolā stipri palielinājies to iespēju skaits, ko šeit var izmantot cilvēki ar invaliditāti. Līdztekus tālmācības nodarbībām četros skolā apgūstamajos arodos un kursiem, kurus piedāvā atbalsta punkts, nākamajā mācību gadā jaunieši ar īpašām vajadzībām sāks apgūt mācību programmu parastajā skolā, lai kļūtu par grāmatvežiem.

Palīdz nokļūt nākamajā līmenī

Vissvarīgākais ir dabūt šos ļaudis ārā no mājām, pārliecināta Cīravas arodvidusskolas direktora vietniece Līga Grīnvalde. Viņa arī ir skolā iekārtotā Atbalsta punkta cilvēkiem ar invaliditāti vadītāja. Ir cilvēki, kurus vajag pat reizes desmit uzrunāt, līdz tas izdodas. Citam atkal nav nekādas informācijas par šādām iespējām. “Bet sāk mācīties un – pavisam cits cilvēks,” priecājas Cīravas arodvidusskolas direktors Kārlis Fricsons. “Arī tad, kad mācības jau beiguši, šie cilvēki brauc uz skolu tikties ar skolotājiem, viņi atraduši jaunas iespējas, draugus.”

Izglītībai ir milzīga nozīme, tā var kalpot tieši par to sviru, kas, piemēram, palīdz no dzīves pansionātā nokļūt nākamajā līmenī – pusceļa mājā, pēc tam varbūt arī uzsākt gluži patstāvīgu dzīvi grupu dzīvoklī. Atbalsta punkta vadītājas uzdevums ir arī sameklēt darbavietu tiem cilvēkiem ar invaliditāti, kas vēlas sākt strādāt. Tas izdodoties visai veiksmīgi. Iespējams arī turpināt mācības koledžā Dubultos.

Nākamajā mācību gadā Cīravas arodvidusskolā pirmo reizi tiks izveidota grupa, kurā klātienē mācīsies tikai cilvēki ar īpašām vajadzībām, stāsta K.Fricsons. Pēc četriem gadiem, mācības beidzot, viņi iegūs kvalifikācijas apliecību ar ierakstu “grāmatvedis”. Šī grupa būs mazāka par parastajām, taču prasības audzēkņiem būs tādas pašas. Gaidīti gan jaunieši, kas tikko beiguši pamatskolu, gan arī dažus gadus vecāki cilvēki.

Pagājušajā gada septembrī sāka un šogad septembrī praksi beigs arī seši pavāri, kas Cīravas arodvidusskolā mācījās pasākuma “Kompleksā iekļaušanas programma” ietvaros. To bezdarbnieku invalīdu atbalstam kopīgi īstenoja valsts aģentūra “Sociālās integrācijas centrs”, Cīravas arodvidusskola un Nodarbinātības valsts aģentūra.

Pavāri un grāmatveži tīk visvairāk

Skolas mācību virtuvē “Kurzemes Vārds” sastop bariņu omulīgu ļaužu baltos uzsvārčos un pavāru cepurēs. Projekta “Invalīdu profesionālā apmācība un rehabilitācija Cīravas arodvidusskolā” dalībniekiem – topošajiem pavāriem kopā ar ēdienu gatavošanas skolotāju Solvitu Bumbieri notiek kārtējā nodarbība.

“Te top smilšu mīkla, būs cepumi,” rāda Andrejs. Viņš ir no Iļģu pansionāta, bet pēc izglītības iegūšanas grib meklēt darbu Liepājā vai Grobiņā. Un paša priekam arī viņam patīkot gatavot – kopš bērnības tas interesējis. Bet Cīravā ar vislielāko interesi mācoties, kādus produktus vislabāk likt kopā.

Arī citi nākamie pavāri labprāt stāsta, ka te iemācījušies gan speķraušus un biskvītus cept, zupas, kāpostu tīteņus un daudzas citas lietas gatavot, kā arī skaisti saklāt galdu.

Eiropas Savienības atbalstītais projekts ilgst līdz šā gada 30.jūnijam. 105 cilvēki ar īpašām vajadzībām jau apguvuši vai vēl apgūst pavāra, grāmatveža, galdnieka un automehāniķa amatu. “Mums veicās necerēti labi,” gandarīta arodvidusskolas projektu koordinatore Baiba Tikuma, “visas grupas esam nokomplektējuši. Bet īpaša interese ir par grāmatveža un pavāra specialitāti.”

Cilvēki ar īpašām vajadzībām šajā projektā mācās pēc tālmācības metodes. “Reizi mēnesī viņi nedēļu mācās, tad notiek kontaktstundas, praktiskās nodarbības, tad skolotāji sagatavo mācību materiālu,” stāsta B.Tikuma. Vakaros, pēc mācību stundām, iespējams apmeklēt arī vakara nodarbības. Ļoti iecienīta esot floristika, stikla, zīda apgleznošana. Daļa šādi tapušo darbu apskatāmi arī skolas ēkā.

Rezultāti labāki nekā dienas skolai

Mācību nobeigumā audzēkņi kārto kvalifikācijas eksāmenu. “Pērn rezultāti bija pat mazliet labāki nekā mūsu dienas skolas bērniem,” piebilst B.Tikuma. Ēdienu gatavošanas skolotājas Rota Reboka un S.Bumbiere piekrīt, ka “neklātniekiem”, kā Cīravas arodvidusskolas pedagogi iesaukuši šos savus audzēkņus, ir liela motivācija mācīties, viņi ir cītīgāki, izpildīgāki. Piemēram, stāsta B.Tikuma, kāds no audzēkņiem bijis vīrs ap 50, kurš jau strādājis automehāniķa darbu, taču attiecīgās izglītības viņam nav bijis. Viņš teicis – kur citur man vairs iet? Bet nu vīram jau kabatā kvalifikācijas apliecība, un nekas vairs strādāšanu nekavē.

Obligāta prasība audzēkņiem ir arī kvalifikācijas prakse mācību beigās. Gandrīz visi prakses vietu atraduši.

Kopējais projekta “Invalīdu profesionālā apmācība un rehabilitācija Cīravas arodvidusskolā” norises laiks ir 25 mēneši. Grāmatveži mācās divus gadus, pārējās specialitātes apgūst gada laikā. Audzēkņi šeit ieradušies no visas Kurzemes, viņu vecuma amplitūda ir no 17 līdz 50 gadiem.

Visa apmācība notiek pašas skolas spēkiem, piebilst K.Fricsons. Papildu ierastajam mācību ritmam šiem ļaudīm ar projekta palīdzību nodrošināta arī medicīniskā, psiholoģiskā palīdzība, masieris, iekārtota īpaša atpūtas telpa.

Kopīgi mācās un svin svētkus

Viss sākās ar vienu datorapmācības projektu pirms apmēram trim gadiem, bet kopš pērnā gada Cīravas arodvidusskolā jau darbojas viens no astoņiem atbalsta punktiem Latvijā, kas cilvēkiem ar invaliditāti paver plašākas izglītības iespējas, stāsta L.Grīnvalde. Tāds punkts tapis, valsts aģentūrai “Sociālās integrācijas centrs” un Eiropas Sociālajam fondam sadarbojoties projektā “Atbalsta punktu izveide profesionālās rehabilitācijas pasākumu nodrošināšanai invalīdiem Latvijā”. Kurzemes novadā šāda vieta vēl ir Kuldīgā.

Atbalsta punkta uzdevums ir apzināt cilvēkus, piedāvāt viņiem mācību iespējas. Pašlaik datorzinības mācās dažāda vecuma cilvēki no Cīravas, Bunkas, Liepājas, citām vietām. Ja kādam būs interese mācības turpināt, iespējams apgūt informācijas ievadītāja amatu. Iespējams mācīties arī citos kursos, kurus atbalsta punkts var organizēt. “Ja tikai ir gribētāji,” piebilst L.Grīnvalde.

“Tas ir ļoti labi, tas ir svarīgi, ka ir šāda iespēja,” pārliecināti saka Kristīne, viena no datorkursu dalībniecēm. Arī viņas kolēģi Gunārs un Andris piekrīt, ka mācīties šeit ir ļoti patīkami, turklāt bez mācībām gandarījumu sniedz arī sarunas un kopīga svētku svinēšana. Par labāko audzēkni L.Grīnvalde nosauc cīravnieci Intu, viņa var palīdzēt programmas “Microsoft Excel” līkločos orientēties pat skolotājiem. “Inta mums ir talantīgākā skolniece, konsultants visiem.”

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Andrejs Cīravas arodvidusskolas mācību virtuvē sver produktus smilšu mīklas gatavošanai. Viņa darbu vēro kursabiedrenes un ēdienu gatavošanas skolotāja Solvita Bumbiere.