#SIF_MAF2021
"Kurzemes Vārds"
– No visiem jaunajiem pārvaldniekiem jūs esat tiešām jaunais. Kāpēc uzņēmāties darbu pašvaldībā?
– Šinī pusē dzīvoju jau gadus septiņus, netālu no Jūrkalnes. Līdz šim esmu strādājis privātajā sektorā, mana specializācija ir mārketings un vadība. Sanāca sarunas ar novada vadību par reformu. Padalījos ar ieteikumiem par to, ko, manuprāt, vajadzētu izdarīt Pāvilostā.
Šī ir pilsēta vistuvāk mana dzīvesvietai, un saistībā ar attālinātā darba nepieciešamību pāris beidzamajos gados bija radušās idejas, ko vajadzētu izdarīt mazās pilsētās, lai tā cilvēku grupa, kas līdz šim bijuši atpūtnieki vai vasarnieki, varētu pilnvērtīgāk dzīvot uz vietas.
Kā ilgstošs Rīgas iedzīvotājs esmu secinājis, ka labprāt uz turieni vispār nebrauktu. Domas, ko ieteicu, tika saskatītas kā vērtīgas, man piedāvāja iesaistīties. Izlemt par šādu soli bija diezgan grūti, taču likās, ka šī ir situācija, kad lietas varētu izdarīt pareizi, papildināt ar savu pieredzi un izpratni Pāvilostas pārvaldes jau labi paveikto darbu.
– Padalieties ar saviem ieteikumiem!
– Mana izpratne par pašvaldības misiju ir balstīta uz privāto segmentu – izveidot tādu vidi, lai cilvēki gribētu šeit atrasties pēc iespējas vairāk, gribētu maksāt nodokļus, bet tie, kuri ierodas ciemos, gribētu atgriezties.
Tā ir vēlamā forma, kas mūsu valsts pārvaldē ir nedaudz degradējusies uz apziņu, ka valsts pārvalde nodod tev iespēju te atrasties. Bieži zūd vēlme saskatīt iedzīvotājus kā klientus, bet viņi jau ir tie, kas maksā par to, ka mēs šeit esam. Nevis otrādi.
Pāvilostā nepieciešams rast iespēju būt šeit biežāk vasaras rezidentiem un tiem, kuri te neuzturas tik intensīvi, tādējādi palielinot ekonomisko apriti, veicinot cilvēku lojalitāti pret vietu.
Vienā brīdī viņi varētu pateikt – es gribu maksāt nodokļus Pāvilostā, jo man patīk, kā te viss notiek. Tad ir tehniski jautājumi, kā to panākt. Mēģināsim pilnveidot attālinātā darba iespējas.
– Kā tas varētu notikt?
– Attālināts darbs rada iekšējus konfliktus, ierobežojumus mājās. Cilvēkiem vajag iespēju pārslēgties no darba uz atpūtu. Šeit varētu radīt kopdarba telpas, kuras varētu brīvi rezervēt un svarīgos darbus izdarīt biroja atmosfērā, socializēties. Varbūt tās būs pārvaldes telpas, vai iesaistīsim vietējos uzņēmējus.
Otrs, ko gribētu paveikt, ir izveidot tādu digitālo platformu, kas ļautu efektīvāk nodrošināt iespēju cilvēkiem sniegt un pirkt pakalpojumus un preces, veikt rezervācijas restorānos un kafejnīcās, pasūtīt svaigu pārtiku. Pašvaldība var spēlēt koordinatora lomu starp uzņēmējiem. Ja nonāksim pie tā, ka arī nesezonā mūsu kafejnīcas varēs būt vaļā un cilvēki zinās, ka Pāvilostā visas durvis nav ciet, arī tas ģenerēs ekonomisko aktivitāti.
– Pieļauju, ka, tiktāl izlasījuši, viena daļa smagi nopūtīsies un teiks – skaidrs, jaunais pārvaldnieks ir par tūristiem un rīdziniekiem, bet mēs, vecie pāvilostnieki, neesam nekas…
– Tā noteikti nav. Kāpēc man iepatikās būt šeit, pie jūras, – tāpēc, ka te ir klusums un miers. Esmu mēģinājis veidot mikrovidi, kāda man pašam būtu nepieciešama, un tai pašā laikā jūtu aizsargreakciju, kā skatos uz jaunpienācējiem, no kuriem sevi gribu pasargāt, lai šeit nekas nemainās.
Saprotu cilvēkus, kas šeit jau ir ilgi. Rīgas ietekme bijusi visos laikos, cilvēki pakāpeniski šeit ir pārvilkušies. Jau grūti novilkt robežu, cik lielā mērā, kurš ir vietējais.
Svarīgi ir izveidot tādu vidi, lai cilvēki, neatkarīgi no tā, kad šeit ienākuši, dzīvotu harmonijā cits ar citu. Lai ilgstošie Pāvilostas iedzīvotāji redz, ka pienācēji dod labumu pilsētas attīstībai. Mums gribas klusumu, bet ir labi, ja pilsētā ir kustība. Ja apkārt rodas vienīgi dārgi restorāni, kas uz mums neattiecas, droši vien nekādas saldās sajūtas nav.
Tāpēc ļoti svarīga ir pašvaldības ietekme, veidojot harmonisku vidi. Tas attiecas uz zonējumu – kur ir kluss rajons, kur taisām skaļāku zonu. Nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, ko pie pašvaldību vadību maiņām reizēm grūti ievērot.
– Tad viens no jūsu uzdevumiem varētu būt mazināt plaisu – dalījumu vietējos un rīdziniekos?
– Cik sapratu no novada vadības, tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Pāvilosta acīmredzot ar to īpaši izceļas. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc nonāca pie domas, ka es ar šādu uzdevumu varētu tikt galā. Saprotu gan rīdzinieku izjūtu, gan arī jūtu to, ko jūt vietējie iedzīvotāji. Centīšos maksimāli motivēt jaunpienācējus just atbildību par kopējo sabiedrību.
Ja mums pagalmā viss ir skaisti, bet kaimiņos kādam ir bēdu ieleja, tad nevaram justies labi, to visu laiku redzot.
Svarīgi ir veidot kopienas sajūtu, kopības sajūtu un sociālo atbildību, nesabojāt to, kas jau ir, un to plaisu mazināt.
Esmu informēts par promenādes projektu, kas arī sašķēlis sabiedrību. Svarīga ir diskusija, tāpēc ideja par plenēru ir ļoti laba. Nav ierobežojumu, kas neļautu nonākt pie risinājuma, kas būtu loģisks un labs, vizuāli, arhitektoniski un vēsturiski ierakstītos Pāvilostas kopainā un sabiedrības vairākums to atbalstītu. Ir lieliski, ka iedzīvotāji nav vienaldzīgi, ir gatavi iesaistīties.
– Daļa pāvilostnieku tomēr ir vīlušies pašvaldībā, un jums būs jāspēj uzrunāt cilvēkus, kuri pārliecināti – kā vadītājs nolems, tā būs.
– Skepse par valsts struktūrām mājo daudzos. Man ir nedaudz vieglāk, jo nezinu nianses, nav aizspriedumu. Varu darīt visu pēc savas labākās sirdsapziņas.
– Kāds ir jūsu skatījums uz ostas un zvejniecības turpmāko attīstību?
– Jahtu ostai Latvijas kontekstā ir lieliskas iespējas būt atraktīvai. Izdarīts milzīgs darbs, bet ir iespēja kļūt vēl pievilcīgākiem, jo mums ir Liepājas tuvums, varam piedāvāt aktīvu kultūras dzīvi un integrēt šeit papildu servisus. Jahtu ostai svarīga ir sadarbība ar visu piekrastes tīklu – izveidot burātāju maršrutu. Pāvilosta savulaik attīstījusi zvejniecību.
Brīvā laikā pats labprāt iebraucu jūrā, zivju ir palicis pavisam maz. Zvejniecība palikusi nišas arods, labi, ka ir entuziasti, kas ar to nodarbojas. Ekskluzīvajam produktam, ko iegūstam Baltijas jūrā, jācenšas piešķirt maksimālu vērtību.
– Laukos, Sakas pagastā, ar ļoti mazu iedzīvotāju blīvumu, būs jārisina pavisam atšķirīgas problēmas.
– Ja mums izdotos Pāvilostas ekonomisko aktivitāti paaugstināt visas sezonas garumā, tas atstātu pozitīvu ietekmi uz visu reģionu. Ar ekonomisko aktivitāti šeit varētu iedrošināt mājražotājus un pakalpojumu sniedzējus, lauksaimniekus.
Ja aktīvi būs cilvēki uz vietas, tas piesaistīs apmeklētājus. Būs vajadzīgi pakalpojumi, sākot no svaigas maizes un beidzot ar transfēriem un auto nomu.
– Tūrisma uzņēmēji atzīst, ka aktivitātes brīžiem ir par daudz, pilsēta nespēj to pacelt. Brīvdienās netiek galā ar gružiem, ūdensapgāde par vāju.
– Tas ir resursu jautājums. Ja ekonomiskā aktivitāte ir liela, tad saimnieciskos jautājumus var risināt. Investīciju virzieni Pāvilostā jau ir apzināti vairāku gadu garumā, virkne lietu ieplānotas iepriekšējās pārvaldes laikā.
– Domes sēdē saņēmāt 14 balsis “par”, tik maz no 19 deputātiem nebija nevienam citam pārvaldniekam.
– Tas mani nepārsteidza. Protams, ja ir nevienam nezināms cilvēks no malas, vienai daļai var rasties pretreakcija. Šaubas var kliedēt tikai laiks un padarītie darbi. Rēķinos, ka arī Pāvilostā daļai cilvēku varētu būt skepse. Esmu nācis ar labiem nodomiem un centīšos izdarīt to, ko man gribētos pašvaldībā, kurā pats dzīvoju.
Vizītkarte
Arvils Jurķelis
- Dzimis 1974. gadā.
- Pabeidzis Rīgas Starptautisko biznesa un administrācijas augstskolu un Latvijas Universitāti.
- Nodarbojies ar pārdošanas un pakalpojumu attīstīšanu, dibinājis uzņēmumus, vadījis līdz simt cilvēku lielas komandas dažādās sfērās.
- Dzīvo netālu no Jūrkalnes.
- Brīvajā laikā dodas jūrā izmest tīklus.
- Divi bērni studenti, divi – pirmsskolnieki.
