Negaidīti apmeklēts un rosīgs bija Saulgriežu gadatirgus, kas aizvadītajā sestdienā notika Durbes Kultūras namā. Turklāt uzmanības centrā tur bija zemnieki, kas bija atveduši savu audzējumu un izstrādājumus. Novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa atzina, ka šoreiz vieglāk esot pārstāstīt, kā tirdziņā pietrūcis, nekā nosaukt visu to, kas tur piedāvāts un nopirkts.

“Branču” saimniece Iveta Ansone atzinību izpelnījusies ar svaigi skābētiem kāpostiem un sīpolu virtenēm, Jons Baltāvičs pircējiem piedāvājis pienu un olas no bioloģiskās saimniecības, bet “Austrumu” īpašniece Inta Kalnīte un grobiņniece Laima Kukuka tirgojušās ar pašaudzētiem āboliem. Pieprasījuma neesot trūcis arī amatnieku darinājumiem, jo durbenieki un apkārtējo pagastu iedzīvotāji esot jau ielāgojuši, ko vērta ir novadnieces Zanes Eltermanes darinātā keramika, Jāņa Niedola atvestie malkas grozi un Solveigas Jansones vaska sveces.

Garu ceļu no Bauskas rajona uz Durbi bija mērojuši SIA “Iecavnieks” ļaudis, taču vīlušies nejutās, jo interese par viņu produkciju bijusi tik liela, ka nesavaldīgākie cilvēki gandrīz vai apgāzuši tālo ciemiņu galdu. Iecavnieki tirgojuši rapšu, saulespuķu un linsēklu elļu, kas te maksājusi krietni vien lētāk nekā lielveikalā. Interesentu neesot trūcis arī apgleznotajām šallēm un austajiem lakatiem, ko darinājušas vietējās lietpratējas. Tāpēc daži sprieduši, ka atgriežas atkal tie laiki, kad rokdarbi bija lielā godā.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”