Pirmdiena, 27. septembris Ilgonis, Ādolfs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Sausuma dēļ pašvaka raža, bet bada gads nebūs

Atrast zemnieku, kas kuļ savu druvu, šajā sausajā vasarā vieglāk par vieglu – kombaini saceļ milzīgu putekļu mākoni. Labības pļauja šogad sākusies agri, tomēr raža lauksaimniekus nepriecē. “Graudi ir mazāki, jo nedabūja izaugt sausuma dēļ,” saka Otaņķu pagasta “Dumbēru” saimnieks Zigurds Lauris. “Visu vasaru te nav lijis.”

Sausuma dēļ pašvaka raža, bet bada gads nebūs
Kvieši "Dumbēros" nokulti, šis pēdējais lauks. "Kā glābjos no karstuma? Pierasts pa šiem gadiem," noteic Lauris Zigurds. (Foto: Ģirts Gertsons)
28.07.2021 06:00

#SIF_MAF2021

"Kurzemes Vārds"

Zaudējumi katru gadu

Viņš saimnieko aptuveni 17 hektāros savas un nomātas zemes. Audzē no visa mazliet – rudzus, kviešus, miežus un auzas. “Pašvaka raža. Dikti liels sausums. Pēdējo reizi nolija pirms divām nedēļām, kad Nīcas pusē visu sagāza gar zemi,” saka Z. Lauris. Viņš spriež – labi, ka bijusi viena tik stipra lietusgāze. Šeit, atšķirībā no Nīcas, vismaz koki nav gāzti, taču labība gan platā joslā visa lauka garumā guļ pie zemes. Ja pēc tam vēl būtu lijis, iespējams, jau tā mazā raža vēl ietu zudumā. Tagad veldrē esot grūti, bet kombains to vēl var pacelt augšā.

Saimnieks nevarot pateikt, cik procentu mazāka raža un kādi būs zaudējumi.

“Katru gadu jau ir zaudējumi – te sausums, te slapjums. Tā tam zemniekam ir. Kaut kā jau izdzīvos, katru gadu ir izdzīvots,” viņš lietišķi saka. Pašlaik citu nozaru saimniecībā nav, tikai graudi. Dārzeņus un kartupeļus audzē tikai pašu vajadzībām. Kaut kādas rezerves nebaltai dienai esot. Vai lauksaimnieki šogad varētu tikt pie valsts kompensācijām sausuma dēļ, viņš nedomājot. “Ko dod, to ņemu,” nosmaida Z. Lauris.

Šis ir pēdējais kviešu lauks, ar to arī ziemāji būs cauri. “No vasaras kultūrām auzas izskatās smukas, taču nu jau sola nejauku laiku. Telefonā uz visu nedēļu katru dienu rāda lietu,” stāsta saimnieks. Lai graudu kvalitāti uzlabotu, tas nākšot stipri par vēlu, taču kulšanas sezonu gan var pavilkt garumā, kas labībai par labu nenāks.

Kopumā zemnieki šogad ļoti agri izbraukuši druvās, taču “Dumbēros” steigušies nav. “Mēs vēl vēlu izbraucām uz lauka. Labības nav daudz, nav arī jātrako. Kam pulka hektāru, tiem bija jābrauc agrāk,” atzīmē Z. Lauris. Viņš domā, ka līdz augustam nenokuls, ja tiešām sāksies lietavas. “Redzēs, cik ilgi pēc lietus būs jāgaida un kā varēs tikt uz lauka virsū. Ja graudiem liels mitruma procents, tad arī nevar kult,” viņš skaidro.

Lopbarība vien sanāks

Z. Lauris praksē īsteno kooperācijas teoriju – laukus kuļ kopā ar kaimiņu Jāni Spirģi no “Lieknājiem”. Traktors graudu vešanai pieder Laurim, bet kombains ir Jāņa. “Dronenburg” markas kombains pa Otaņķu laukiem braucot kādus piecus gadus, taču iegādāts lietots. “Jaunus jau nemaz nevar nopirkt,” uzsver Z. Lauris. Tas esot pavisam parasts, nekas nav datorizēts, taču kuļot smuki un tīri. Kredītus tehnikas iegādei saimnieks neņemot. Ko var, to nopērk. Vaicāts par ES projektu realizāciju, atmet ar roku – tur vajag lielāku zemi un lielu darbošanos. “Te jau nav tās zemes. Ir lielie saimnieki, kuriem ir, bet brīvas zemes nav. Es arī negribu vairs paplašināt saimniecību,” viņš atzīst.

Graudus nodod tepat “Otaņķu dzirnavnieka” kaltē. Cenas esot atkarīgas no tā, vai aizies kā pārtikas vai lopbarības graudi. “Te no tiem sīkajiem lopbarība vien sanāks,” vērtē saimnieks. Tagad jau daudzi audzējot rapsi, taču viņam tas neder, jo to būtu pašiem jāved uz Liepāju, to vietējā kaltē nepieņem.

Par labības lauku un rugāju degšanu kaimiņpagastos viņš neesot dzirdējis, viss laiks paiet darbos.

Izskaidrojums šādiem ugunsgrēkiem – kombainā kaut kas var aizsprūst, kādu siksnu nokarsē, un sāk svilt. Iekārtas tāpēc jāpieskata.

Zemnieku uztrauc cits jautājums – kas vēl būs ar minerālmēsliem? “No kurienes mums nāca minerāļi? No Lukašenko! Ja vedīs no citurienes, tad vairs nebūs tāda cena. Baltijas valstīs taču viss nāca no Krievijas un Baltkrievijas,” viņš bažījas par sadārdzināšanos.

Lai cik grūti laukos, Z. Lauris nedomājot visam atmest ar roku. “Dzimis, audzis laukos – vai tad iesi kaut kur uz pilsētu? Kamēr vēl spēks ir, tikmēr jādara,” viņš saka. Laukos dzīvojot visu mūžu. 1975. gadā uz Otaņķiem atnācis praksē no Cīravas tehnikuma, no tā laika te arī strādā. Vispirms kolhozā, pēc tam saimniecībā savās dzimtajās mājās, kuras nevarot atstāt.

Pilsētniekiem būs maize galdā

Kooperatīvā sabiedrība “Durbes grauds” jauno ražas sezonu Lieģos atklāja 19. jūlijā ar z/s “Runti” atvestajiem ziemas kviešiem. Priekules filiālē todien z/s “Ceriņi 2” ieveda pirmo ziemas miežu kravu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča atklāj, ka graudi ir par daudz sausi, kas neesot īsti labi. “Tomēr Kurzemes pusē nav tik stiprs ražas samazinājums kā citviet Latvijā. Ir vietas, kur lielais karstums ir atstājis ietekmi, un ir vietas, kur viss ir kārtībā, Kurzemē ir labāki graudu rādītāji nekā Zemgalē. Mitrums mūspusē tomēr ir bijis vairāk nekā citur Latvijā,” viņš pastāsta.

Smilšainās augsnes sausums ietekmējis vairāk, mālainās un stingrās zemes devušas labāku ražu.

Graudu iekūlums Kurzemē ir no 5 līdz 7 tonnām no hektāra. Rapsi vēl tikai sāk kult, arī vasaras kultūras, tāpēc kopskata un datu vēl nav. “Katrā gadījumā bada gads nebūs, nesatraucieties, pilsētnieki būs paēduši. Sliktie zemnieki labajiem pilsētniekiem tomēr būs sarūpējuši,” pasmejas S. Bēča.

Graudu iepirkuma cenas esot maķenīt labākas nekā pagājušajā gadā, kas arī kompensē ražas kritumu. “Vienīgais, arī izejvielām cenas ir pacēlušās,” viņš norāda. “Viss ir līdzsvarā.”

Rekordagrs pļaujas sākums šogad neesot bijis. “Likās jau, ka sāksies normālā termiņā, tas ir, augustā, bet bija tāpat kā pagājušajā gadā – nedēļu divas agrāk, nekā ierasts. Taču varbūt mūsdienās tā jau ir ierasta lieta – sākt kult jūlija vidū,” vērtē graudkopis.

Lietus šai ražai vairs nepalīdzēs, atzīst arī S. Bēča, toties tas atvieglošot zemes apstrādi nākamajai sezonai un arī mazināšot nenormālo ugunsbīstamību, kas lika degt druvām un tehnikai.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz