Zemkopības ministrija iecerējusi veidot speciālu programmu mazo zemnieku saimniecību pārprofilēšanai. Tādējādi cer rast efektīvas darbošanās alternatīvas un veidus, kas attaisnotu naudas ieguldījumus attīstībai. Šī programma organiski iekļausies lauku attīstības plānā 2007. līdz 2013. gadam, jo, kā uzsvēris ministrs Mārtiņš Roze, tā galvenais mērķis ir atbalstīt zinošus un darboties gribošus cilvēkus.

Programmu attaisno arī tas, ka līdz ar Eiropas Savienības atvēlēto līdzekļu ieplūšanu valsts lauksaimniecībā būtiski palielinājies tās attīstībai pieejamais finansējums. Agrāk lauksaimniecībai no valsts budžeta atvēlēja aptuveni 30 mijonus latu gadām, bet pērn tā saņēma jau 220 miljonus latu, un paredzams, ka šogad šī summa sasniegs 250 miljonus latu. Viena no Zemkopības ministrijas prioritātēm arī turpmākajos četros gados būšot Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas veicināšana, lai nonāktu pie tādas situācijas, ka laikopsmā no 2008. līdz 2009. gadam kļūtu iespējams izlīdzināt atbalsta maksājumu lielumu visās valstīs. Uzskatot, ka informācijas apmaiņa starp ministrijas dienestiem nav pietiekami efektīva, ir paredzēts izveidot vienas pieturas aģentūru, kas, nepalielinot administratīvo aparātu, optimizētu sadarbību starp lauksaimniekiem.

Šīs ministrijas ieceres pozitīvi vērtē biedrības “Liepājas Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja vietnieks un Kazdangas pagasta piena pārstrādes uzņēmuma “Elpa” valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis. Iepriecinot tas, ka akcentēta ražošanas attīstība. Tādējādi vairāk mūsu lauksaimnieku izaudzētās produkcijas sasniegs tirgu. Patlaban tajā veselībai nekaitīgu, kvalitatīvu produktu piedāvājums nav liels. Arī tādam uzņēmumam, kāds ir “Elpa”, tas nāks tikai par labu. Protams, ar ministrijas iniciatīvu vien būs par maz, arī pašiem zemniekiem jāsaņemas, jākļūst rosīgākiem. Programma būs kā pamudinātāja, bet tai nepieciešama atsaucība. Tēlaini izsakoties, lauksaimniekiem, kā uzskata Gundars Sisenis, tiekot dota ne tikai makšķere, bet arī ēsma, ko uzlikt uz āķa, taču sava zivs katram jāizvelk pašam.

Komentējot paziņojumu par programmu, kas paredz pārprofilēt mazās zemnieku saimniecības, Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa atzina, ka tas tomēr nebūšot tik vienkārši, jo ar gaidāmajām izmaiņām jāsaskaņo arī tirgus. Ja, piemēram, visi mazie zemnieki sāks audzēt pīles un tītarus, drīz vien tos vairs nebūs kur likt. Durbes zemnieki jau kaut ko līdzīgu piedzīvojuši, kad visus aicināja audzēt cidonijas un aronijas. Kad iestādītie dārzi sāka ražot, produkciju vairs nebija kur likt, jo nevienam to nevajadzēja. Tagad plašie stādījumi ieauguši kūlā un dadžos. Tāpat visās saimniecībās tūlīt pēc Atmodas audzēja piena un gaļas lopus. Bet drīz izrādījās, ka lētāku gaļu var ievest no ārvalstīm. Tādēļ ar impulsu vien nepietiek, tam jānodrošina ekonomiskais pamats, kas jānostiprina ar konkrētiem līgumiem.