Ziemāju pašreizējo stāvokli visā valstī var vērtēt kā labu – informē Latvijas Lauku konsultāciju centra pārstāve Ilze Rūtenberga-Bērziņa. Turpretī lauksaimnieku kopperatīva “Otaņķu grauds” izpilddirektors Uldis Štoss prognozēs ir piesardzīgs.

“Lauksaimniekiem radušās bažas, ka Latgalē un Vidzemē daļu ziemāju nāksies pārsēt. Tomēr konsultantu rīcībā esošā informācija rāda, ka graudaugu stāvokli visā Latvijā var vērtēt kā labu,” vēsta I. Rūtenberga-Bērziņa. Ziemu rudzi, kvieši, tritikāle un rapsis vislabāk būšot pārcietuši Kurzemē un Zemgalē.

“Par pārsēšanu ir pāragri runāt. Ziemas kvieši vēl nav sevi parādījuši, nav atsākuši veģetāciju,” skaidro U. Štoss. To, ka nav konstatēta ziemāju atdzīvošanās un veģetācijas atsākšanās, atzīmē arī LLKC.

Savukārt izskatoties, ka rudzi pārziemojuši labi. Tomēr priecāties vēl esot pāragri. “Vēl ir marta sākums, ziema var tikai sākties,” nosaka U. Štoss. Viņš apliecina, ka pēdējo gadu nepastāvīgie laika apstākļi parādījuši, ka neko prognozēt vairs nav iespējams. Lielākais drauds sējumiem būtu kailsals.

“Konsultanti uzskata, ka janvārī, kad dažos reģionos valdīja aukstums un nebija sniega segas, ziema sējumiem lielu postu nebūs nodarījusi,” situāciju kopumā vērtē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. “Februārī, kad augsne atkusa, graudaugu lauki izskatījās gaišāki, bet, apskatot tos tuvāk, tapa skaidrs, ka sals bojājis vien dažas lapas un to daļas. Riskam vairāk pakļautas bija rapšu lauku ceļmalas un pakalni, kur sējumi vairāk varēja ciest no kailsala.” Turklāt daži rapšu lauki, kas izskatās tukšāki, lielākoties cietuši no rudenī valdošā sausuma. Tolaik smagajās augsnēs bija apgrūtināta augšana un attīstība.