Cīravas muzejs jeb senlietu krātuve dāvanā saņēmusi 19.gadsimtā būvētas klavieres ar “J.Tresselt” zīmolu. Instruments ir samērā labi saglabājies, tikai nepieciešams to mazliet pielabot un noskaņot, pastāstīja muzeja vadītāja Gunta Leja. Klavieres no Rīgas, kur tās atradušās kādās rūpnīcas palīgtelpās, atgādājis Jānis Knāķis, kurš pats ir bijušais cīravnieks. “Tur vajag lielu uzņēmību – meklēt Rīgā piekabi un tik smagu lietu vest uz Cīravu. Acīmredzot Jānis arī ir viens no tiem cilvēkiem, kam rūp vēstures liecību saglabāšana. Tāpat kā man,” nosmej G.Leja.

Klavieres ražotas 1874. vai 1876. gadā. Internetā ievietotā informācija rāda, ka firmas “J.Tresselt” klavieres atkarībā no stāvokļa, kādā tās saglabājušās, tiek pārdotas no 350 līdz pat 6000 latu. Savukārt pieejamajā informācijā par firmu “J.Tresselt” redzams, ka 19.gadsimtā Rīgā strādājis Jozefs Tresselts, un viņš ir iekļauts Latvijas klavieru būvētāju sarakstā. Viņa vadītais uzņēmums ražojis elitārus instrumentus, jo klavieru korpusi būvēti no mahagonijkoka, savukārt taustiņi pulēti no ziloņkaula.

G.Leja būtu priecīga, ja atrastos kāds meistars, kurš apņemtos klavieres noskaņot. Tad, iespējams, varētu sarīkot arī kādu nelielu antīkās mūzikas koncertu.

Klavieres nav vienīgais J.Knāķa dāvinājums Cīravas senlietu krātuvei. Viņš piedāvājis apmēram 100 gadu vecu lustru. Tikai ar vienu nosacījumu: viņš pats to uzstādīs. Tā arī noticis, un tagad senlietu krātuves dzīvojamo istabu, kuru iepriekš apgaismoja vienkārša spuldze, grezno antīka lustra.

Cīravas muzejs ir G.Lejas izauklēta un pašvaldības atbalstīta ideja, un muzejs šā gada februāri tika pie savām telpām bijušajā Cīravas Pagasta padomes ēkā. Tur apskatāmas dažādas senas un ne tik senas sadzīves lietas, ko no savām pažobelēm un bēniņiem sanesuši paši cīravnieki. Eksponātu ir vairāk nekā 1300, tā ka pat ēkas abos stāvos tiem plašuma ir par maz.

Pirmajā stāvā seno laiku stilā iekārtota saimes istaba. Bet darbistabā ierīkoti trīs tematiskie stūrīši – klēts ar dakšām un citām saimniecības lietām, aušanas telpa, kurā būs skatāmi dažādi aušanas rīki, vērpjamie ratiņi un pat dzirkles aitu cirpšanai, kā arī virtuves stūrītis ar sviesta ķērnēm, podiem, biezputras stampu un citām senām lietām.

Muzeju apmeklētāji var apskatīt katru dienu darba laikā. Lai gan G.Leja teju dosies atvaļinājumā, viņa neiebilst, ja arī tad uzradīsies kāds muzeja apskatīšanas tīkotājs, un labprāt viņam visu izrādīšot.

Viktors Ulberts,
Guntas Lejas foto

Antīkās klavieres ir gandrīz 150 gadu vecas un aizvien vēl saglabājušas aristokrātisku izskatu.

Jānis Knāķis pie muzeja griestiem montē antīko lustru.