Senlietu krātuvi veido arī Priekulē
Priekules novada senlietu krātuvju vadītājas, sākot ar februāri, saņem 40 latu samaksu mēnesī. “Tas, protams, ir pats minimums, vajag vairāk, bet sākumam tas ir vairāk nekā nekas,” saka novada tūrisma organizatore Daiga Egle.
Tagad arī visiem kopā esot jāsāk domāt, kā novada senlietu krātuves mūsdienīgot. Pašreiz tādas ir Virgā, Purmsātos, Gramzdā, Kalētos, Krotē. Privātu krātuvi izveidojis arī Ivars Vītols Bunkas pagasta Tadaiķu “Ģildēnos”. Visas šīs vietas, kā arī citi novada apskates objekti iekļauti jaunajā Liepājas puses tūrisma ceļvedī, ko izdevis Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojs.
Savas senlietu krātuves vēl aizvien nav Priekulei. Taču biedrība “Zilais lakatiņš” un novadpētnieks Arnolds Ašmis esot sarosījušies, lai situāciju mainītu, stāsta D. Egle. Priekules Mūzikas un mākslas skola esot atvēlējusi telpu, kur senlietas, dokumentus un fotogrāfijas izvietot. Tagad tikai jāķeras pie savākto materiālu sistematizēšanas.
Taču pašlaik vēl neesot atrasts cilvēks, kurš savā pārziņā ņemtu krātuves pārraudzību. D. Egle uzsver, ka tam jābūt īstenam priekulniekam.
Pagājušajā nedēļā Priekules Novada domē tikās ar tūrismu saistītie ļaudis no visa novada, lai apspriestu dažādus ar nozari saistītus jautājumus, arī šo. “Viena no pirmajām lietām, kas jāizdara, jāaizbrauc citam pie cita ciemos,” novada tūrisma organizatore norāda, ka bieži vien vienā pagastā nezina, kas citā notiek.
Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”