Ceturtdiena, 17. jūnijs Artis, Artūrs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Sienam sieru, cepam maizi, brūvējam alutiņu

Sienam sieru, cepam maizi, brūvējam alutiņu
23.06.2009 07:55

Atslēgvārdi

Jāņu vakaru sagaidot, vārdos neizstāstāma nevaļa pārņem Rucavas pagasta “Aizstrautu” mājas, kur dzīvo Olga Dūrēja.

Šī mutīgā sieva Lejaskurzemē pazīstama ne tikai kā prasmīga siera sējēja un maizītes cepēja, bet arī kā vietējā Tradīciju kluba priekšdziedātāja. Nez kā būtu, ja viņa darbotos viena. Taču laikā apdarīt visus steidzamos darbus vīramātei un vecmāmiņai allaž palīdz vedekla Sandra Roze un mazmeitiņa Karlīna, kas jau iemanījusies samitrināt kukulīšus pirms laišanas krāsns svelmainajā mutē.

Gotiņa pateica priekšā

“Katrai saimniecei ir savi siera gatavošanas un maizes raudzēšanas noslēpumi. Tie rodas tikai darbojoties, atnāk līdz ar nostrādātajiem gadiem, un tos jau citiem nemēdz stāstīt. Bet, ja gribat zināt, kas un kā, tad vajag tikai pameklēt – ar tādām un šādām receptēm tagad ir pilnas avīzes un žurnāli, tagad cita par citu zinošāka,” pavīpsnāja Olga, kad ievaicājos par aroda gudrībām. Viņa šos darbus darot nu jau gadus trīsdesmit, ja ne vairāk. Ak, kas visu varot atcerēties! Gan sieri, gan maizes kukuļi esot apaļi kā saule. Siera ritulī, labi ieskatoties, pat stari saredzami.

Sieru viņa sākusi siet, kad Atmodas gados palikuši bez pajumtes un gribot negribot nācies nopirkt māju. Toreiz naudiņas trūcis vēl vairāk nekā tagad, nācies prātot, kādā ceļā pie kāda santīma tikt. “Bet gotiņa kūtī bija, un tā arī pateica priekšā, kā jārīkojas. Vest uz tirgu vietējo ražojumu toreiz drīkstēja, tad nu mēs arī izmantojām šo iespēju,” Olga atcerējās. Vieglāk, protams, esot, ja pie siera siešanas strādājot divatā, tad varot ņemt palagu katra aiz sava gala un viļāt. Tomēr arī viena pati to varot paveikt. Olga ne vienreiz vien ir sasējusi sieru, kura ritulis sver sešus un vairāk kilogramus. Bet tad gan rokām esot, ko turēt.

Pār lizi kāpt nedrīkst

Un arī ar maizīti esot līdzīgi noticis. To cepusi arī viņas vecmāmiņa un māte Lidija. Rucavā maizi cept protot gandrīz vai katra saimniece. Kādreiz pagastā arī alus brūvēts, bet tagad tas vairs nenotiekot. Pēdējais alus darīšanas mohikānis bijis Sležu Jānis, kas dzīvojis Muižas kalna apkārtnē. Sandra sacīja, ka turpat, taču vēl senākā pagātnē atradusies arī sava spirta tecinātava. Kā stāstījis vietējais vēstures pētnieks Gedimins Salmiņš, tā apgādājusi ar produkciju deviņus Rucavas krogus.

 “Rucavnieces, gan sievēnas, gan meitēnas, ir uzsavedušas, čaklas un čadīgas,” novadnieces uzslavēja Olga. Nekāda augstskola tām tādēļ neesot jāpabeidz. Galvenais esot, lai mājās būtu kārtīga maizes krāsns, kas vienmērīgi izsilst no visām pusēm. Vajadzīgi arī milti, nedaudz cukura, ūdens, kāda ķimenīte, kā arī liela pacietība. “Un mīlestība, bez tās nekas jēdzīgs nesanāk,” piebilda Olgas vedekla, kas pati gan vairāk specializējusies uz tortēm. Šī iemesla dēļ fabrikas cepums neesot garšas ziņā pat salīdzināms ar lauku māju darinājumu.

Turklāt par ļaunu nenākot, ja cepēja zinot arī kādu latvju tautas paradumu. Piemēram, ja, mīklu abrā mīcot, mājinieki rājoties, rūgšana tik labi, kā vajadzētu, nepadodoties. Tādēļ, lai velti neizaicinātu likteni, viņa šo darbu mēdzot paveikt vienatnē, kad pārējie atstājuši māju. Bet, lai kukulīši krāsnī nepiedegtu, nedrīkstot pār lizi kāpt. Kaut gan viņai reizēm mēdzot piedegt arī bez visas kāpšanas. Un nevarot sacīt arī, ka tādēļ celtos kāda vaina. Vienam otram baudītājam tieši tas esot visvairāk pa prātam, ka maize ir iznākusi tāda apsvilusi.

Ogļu maize

Velnciema tirgū, Skuju ielā Liepājā, kur šogad tiek īstenots projekts “Lauku sēta pilsētā”, rucavnieces saldskābmaize pat iedēvēta par ogļu maizi, taču no pircējiem nevarot atkauties un mājās nekad vēl kukulīšus neesot bijis jāved. Puišiem visvairāk garšojot tās maizītes saplaisājumu vietas, kas esot kraukšķīgas un viegli no kukulīša nolaužamas. “Bet kas to varēja iedomāties! Es sākumā spriedu, ka tās nevienam nebūs vajadzīgas un ar nazi pat skrubināju nost, bet tad mani sāka rāt, lai tā vairs nedaru,” no sirds smējās cepēja. Tā, rau, rodoties tās zināšanas, pieredze un atzīšana, jo Olgas ceptā maize tagad jau esot pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Francijā un Sanktpēterburgā, kurp vairākkārt vesta kā ciemkukulis.

Gan Olga, gan Sandra un tāpat mazā Karlīna ir vienisprātis, ka siera siešana, maizes cepšana, kā arī darbošanās Rucavas etnogrāfiskajā ansamblī, kur dzied vedekla ar meitiņu, un Tradīciju klubā esot cieši vienā kamolā saistītas lietas. Viņas novērojušas, ka, tirgojot maizi un sieru tautastērpos, pieprasījums ir lielāks.

“Jāņu diena, Jāņu diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Sienam sieru, cepam maizi,
Brūvējam alutiņu.”

Viņas nodziedāja tik skaņi, ka noskanēja viss Muižas kalns un Sventājas ieleja līdz pat leišu zemes robežām. Lai dzird kaimiņi, ka mēs vēl dzīvojam un degunus neesam nokāruši.

Lai nelaistu sev klāt dižķibeli un mošķus, kas nomāc mūsu valsti, rucavnieces, pošoties Jāņiem, ar pīlādžu zariem izspraudīšot kūti, šķūni un māju, bet Sandra ar meitiņu iešot pirtī, kur ar bērzu slotiņām gaiņās projām nelaimi. Viņas ir noskaņotas Saulgriežu naktī negulēt, lai sagaidītu Sauli uzlecam un pašas pirmās sveiktu tās atgriešanos virs koku galotnēm.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Sandra Roze ar meitiņu Karlīnu pirmās novērtē vīramātes un vecmāmiņas pirmsjāņu cepumu.

Olgas Dūrējas sietā Jāņu siera ritulis ir apaļš kā saule, un pat stari tajā ir nospiedušies.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz