liepajniekiem.lv
Viņš ir neizpratnē, jo SIA “Priekules nami” viņa piegādāto siltumu tālāk pārdos ar ievērojamu uzcenojumu – tā, kā to nosaka vienotais siltumenerģijas tarifs Priekulē. Komunālais uzņēmums gan norāda, ka tarifs ir balstīts arī uz citām izmaksām un G. Ozols nevar pieprasīt tarifa maiņu.
Laikam par daudz prasīts
“Zinot to, cik tagad visiem būs grūti un cik maksā siltums, es izdomāju, ka varu piedāvāt tādu tarifu, kāds bija pirms krīzes – salīdzinoši lēts. Ja es varu dot par 50 eiro, tad es to arī darīšu – dalīšos, ejot pretim siltuma patērētājam,” par saviem labajiem nodomiem stāsta G. Ozols.
“Nodegos” saražotā biogāze līdz šim periodiski nodrošināta vairāku objektu – Priekules slimnīcas, vidusskolas, sporta halles, baznīcas, vienas dzīvojamās ēkas un mazo uzņēmēju telpu – apsildei.
Samaksa bijusi 50 eiro/MWh, taču tagad, kad jāslēdz līgums par siltumenerģijas piegādi ar starpniekuzņēmumu SIA “Priekules nami”, G. Ozols ir nemierā – neskatoties uz viņa piedāvāto zemo cenu, siltums pie patērētājiem nonākšot par samaksu 120,48 eiro/MWh, kas ir Priekules pilsētā noteiktais tarifs.
“Mans nosacījums bija tāds, ka es dodu lēti, lai patērētāji saņemtu lēti.
Izpilddirektora [Ulda Vārnas] nostāja bija tāda, ka tas nekas, ka viņi nopirks no manis par 50, viņi tirgos par 120 eiro. Tam es kategoriski nepiekrītu!
Vēl jo vairāk – pašā sākumā mēs par šo principu vienojāmies. Paši “Priekules nami” pret to neiebilda. Viņi tur brīnījās, kāpēc tā ir jādara, bet es laikam esmu mazliet dīvainis un es tā daru. Es nesaku, lai viņi tālāk dod par 50 eiro, jo tas jau laikam būtu par daudz prasīts, bet lai uzliek saprātīgu uzcenojumu. No 50 uz 120 eiro – tas nav saprātīgi. Tā ir laupīšana!” sašutis ir G. Ozols.
Pašlaik uzņēmējs saņēmis līguma uzmetumu, pēc kura neesot iespējams spriest par reālās piegādes cenu. “Sanāk, ka es noslēdzu līgumu, kurā es dodu pa lēto, bet viņi liek virsū savu uzcenojumu – tad sākotnējā vienošanās tiktu pārkāpta, un es to vairs nevaru izkontrolēt. Es nezinu, vai patērētājs patiešām saņems tā, kā runājām. Ja nesaņem, tad es nedodu, jo kāda jēga tad man ir dalīties?”
Līgumu ar “Priekules namiem” G. Ozols parakstītu vien tādā gadījumā, ja uzcenojums tiktu koriģēts.
“Šinī gadījumā jau “Priekules namiem” vajadzētu vairāk uztraukties, jo, šādi ampelējoties, viņi var vienkārši pazaudēt lētu siltumu,” teic G. Ozols.
Pēc uzņēmēja teiktā, vienošanos apgrūtinot arī Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektora un SIA “Priekules nami” pašvaldības kapitāldaļu turētāja Ulda Vārnas izteikums par G. Ozolu kā neuzticamu piegādātāju. “Tas nekas, ka es jau mēnešiem dodu siltumu. Kāpēc tāda nostāja veidojas, es nezinu,” apmulsis ir biogāzes ražotājs.
Tarifa maiņa – problemātiska
“Tas, par cik mēs iepērkam siltumu, ir mūsu kā komersanta darīšana, bet tarifs tiek rēķināts, balstoties uz ražošanas izmaksām. Uz tādām iegribām, kādas ir G. Ozolam, mēs nevaram reaģēt un katru mēnesi mainīt tarifu, jo to apstiprina uz visu apkures sezonu, bet nav jau tā, ka mēs to negribētu.
Ja ir rīkojums, uzdevums, viss ir skaidri zināms, tad mēs esam gatavi vienoties. Tas nav nekas neizdarāms, bet ne G. Ozols nosaka tarifa maiņu,” norāda “Priekules namu” tehniskais direktors Rims Mickus.
“Gatis Ozols ir izvēlējies atsevišķas ēkas, kurām viņš piegādās siltumu par sevis noteikto cenu. Mēs to redzam nedaudz citādāk, jo tarifs ir viens un vesels. Ir vairākas katlumājas – citur kurina ar šķeldu, citur ar malku – situācijas ir dažādas.
Ja tarifā nāk iekšā cits siltuma devējs, kas ir lētāks, tad mēs šo tarifu varētu samazināt, bet nevis tā, ka vienai ēkai ir par 50 eiro, vienai par 120 eiro – tā nevienā jomā nav.
Tarifa būtība ir tāda, ka tas ir vidējais aprēķins par pakalpojumu,” situāciju par iespējamo tarifa maiņu skaidro Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors un SIA “Priekules nami” pašvaldības kapitāldaļu turētājs Uldis Vārna.
Izpilddirektors norāda, ka “Priekules nami” ar G. Ozolu ir gatavi sadarboties un biogāzi iepirkt par 50 eiro/MWh, taču līguma noslēgšana un iespējamā tarifa cenas maiņa apgrūtināta tāpēc, ka neesot iespējams paredzēt, vai piegādes tiks izpildītos solītajos apjomos.
“Ja ieskatāmies nelielā vēsturē, tad G. Ozolam jau ir bijušas iespējas piegādāt siltumu Priekulei un tas beidzās ar fiasko, jo nepietika jaudas – apkures sezonas vidū esam bijuši spiesti meklēt kurinātājus, jo to, ko bija apņēmies, G. Ozols nespēja nodrošināt,” stāsta U. Vārna un atzīmē, ka šis esot iemesls, kāpēc ar G. Ozolu neesot iespējams rēķināties.
“Visās problēmās tiek vainoti visi citi, bet patiesībā pietrūkst jaudas – šeit vēl joprojām tā varēšana īsti nesaskan ar vārdiem. Vai tā jauda būs, kad paliks aukstāks, – par to mēs neesam droši,”
piemetina izpilddirektors.
Arī SIA ”Priekules nami” valdes locekle Arta Brauna apstiprina, ka ir bijuši gadījumi, kad G. Ozols nav spējis piegādāt siltumu vajadzīgajā daudzumā. “Esam bijuši spiesti iedzīvotājiem kompensēt nesaņemto pakalpojumu,” viņa atzīmē.
Šobrīd ar G. Ozolu tiekot risinātas sarunas, viņam lūgts sniegt informāciju par garantētajiem saražotās siltumenerģijas apjomiem – no tiem būšot atkarīgs tarifa maiņas process. “No viņa sniegtās atbildes mēs varēsim plānot tālāk. Mēs esam par to, lai cilvēkiem būtu lētāk, bet ir jāsaprot, cik šis uzņēmējs ir darboties spējīgs. Šī brīža saņemtā informācija nav pietiekami skaidra, lai no tās varētu kaut ko izspriest. Mani viņa sniegtā informācija neapmierina,” saka A. Brauna.
Viņa norāda, ka līgumsaistības ir obligāti jāsakārto, lai katra iesaistītā puse zinātu, par ko atbild, kādas ir tiesības un pienākumi.
Nevar atteikties
Pašlaik ”Priekules nami” rēķinās ar G. Ozola biogāzes piegādēm Priekules slimnīcai, bet gadījumā, ja tās izrādīsies nepietiekamas, ”Priekules namiem” tāpat nākšoties darbināt arī savu katlumāju.
Šī iemesla dēļ tiek būvēta jauna sistēma, kurā siltumu paralēli nodrošinātu gan “Priekules namu” katlumāja, gan G. Ozola piegādātā biogāze. “Iepriekš bija tā: vai nu kurina G. Ozols, vai arī mēs ar savu katlumāju. Slimnīcas katlumāja, kurā būs savienotas divas sistēmas, ir ideāls variants. To, ko nevarēs nodrošināt G. Ozols, to mēs piekurināsim klāt,” pastāsta R. Mickus.
Viņš norāda, ka jaunās sistēmas izveide varētu tikt pabeigta novembra vidū.
”Lai nebūtu pārpratumu, esam gatavi noslēgt līgumu un pirkt. Šinī apkures sezonā mēs nevaram atteikties no jebkādas palīdzības, kas palīdzētu samazināt iedzīvotāju maksājumus,
bet siltums nav tāda prece kā maize veikalā, ko var iet un nopirkt bez likumiskām attiecībām. Cik G. Ozols varēs piegādāt, tik paņemsim. Neesam ne lepni, ne apvainojušies, nav tā, ka mēs negribētu sadarboties. Ja mums tas nebūtu izdevīgi un mēs nebūtu ieinteresēti, tad mēs nebūtu jautājuši pēc piedāvājuma. Ar to būtu lētāk, un būtu grēks to neizmantot,” saka U. Vārna.
Ar G. Ozola biogāzes piegādēm siltumenerģijas tarifu tomēr varētu samazināt vien daļēji. ”Samazināt tarifu līdz 50 eiro mēs nevarēsim, jo visu jaudu G. Ozols nevar nodrošināt. Mēs saskaitīsim mūsu izmaksas un izmaksas par biogāzi – kopējais tarifs varētu kristies,” saka U. Vārna, bet uzsver, ka konkrēto tarifu vēl nav iespējams noteikt.
Visvairāk novērtēs slimnīca
Zemāks siltuma tarifs pašlaik sevišķi aktuāls ir Priekules slimnīcai, kura šovasar un līdzšinējos rudens mēnešos saņēma G. Ozola piegādāto siltumu par samaksu 50 eiro/MWh.
”Katrs mēnesis mums ir no svara. Ja tagad rēķins bija lielāks par sešiem tūkstošiem eiro, tad ziemā tas būs 14 vai 15 tūkstoši eiro – tam taču ir nozīme.
Kur nu vēl elektrība, ēdināšana, medikamenti un viss pārējais. 50 eiro par megavatstundu – tas ir tiešām lēti, un slimnīcai tas ir liels atspaids. Protams, ka mums ir jārunā par ekonomiju,” saka Priekules slimnīcas vadītāja Tatjana Ešenvalde.
Viņa atzīst, ka iepriekš gadījušās ķibeles G. Ozola veiktajās siltuma piegādēs, taču šovasar ar tām viss esot bijis kārtībā un viņai pret uzņēmēju pretenziju neesot – slimnīca labprāt turpinātu izmantot G. Ozola piegādāto siltumu.
”Es saprotu, ka izdevīgāk ir pārdot par 120 eiro, bet, manuprāt, visiem ir jāatgriežas pie sarunu galda un jārunā. Ir jārunā par to, kas nepieciešams, lai visai Priekules pilsētai būtu lētāka enerģija, un būtu grēks siltumu nenodrošināt ar bioloģisko enerģiju,” uzskata T. Ešenvalde.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
