“Skolas auglī” saskata vājās vietas
Līdz mēneša vidum vispārējās izglītības iestādes var pieteikties atbalsta programmai “Skolas auglis”. No Liepājas puses pagaidām atsaukušās tikai dažas, un arī tās ir mazliet nobažījušās par to, kā iecere īstenosies dzīvē.
Programmā “Skolas auglis” paredzēts, ka no jaunā gada skolēni ārpus pusdienām saņems ne mazāk kā 100 gramu porciju augļu un dārzeņu. Bērniem piedāvās ābolus, bumbierus, lielogu dzērvenes, kāpostus, kolrābjus, burkānus un kāļus. Tā tas varētu ilgt divus mēnešus, taču ilgums atkarīgs no pieteikto skolu skaita, norāda organizatori.
Līdz šim pieteikušās 116 skolas, rāda informācija Lauku atbalsta dienesta mājaslapā. Taču mācību iestādes “Skolas auglim” LAD var pieteikties vēl līdz 15. septembrim. Tikai pēc šī datuma LAD komentēs izglītības iestāžu atsaucību, norāda dienesta Tirgus kopējās organizācijas departamenta Tirgus stabilizēšanas pasākumu daļas vadītāja Olga Ziņkovska.
Bārtas pamatskola programmai jau pieteikusies, un direktore Skaidrīte Gertnere stāsta, ka to darīs visas Grobiņas novada skolas. Pagaidām vēl pieteikusies ir tikai Grobiņas vidusskola.
“Mēs vēl iepazīstamies,” Priekules vidusskolas direktors Ainars Cīrulis stāsta, ka tiek izsvērti visi plusi un mīnusi, vai iesaistīties. Viņu baida birokrātija, kas pieredzēta, jau piedaloties programmā “Skolas piens”. To pašu apliecina arī Dzērves pamatskolas direktors Mairolds Blūms. Tomēr viņa vadītā izglītības iestāde LAD sarakstos jau iekļauta: “Kāpēc ne?” Viņš piekrīt, ka lauku bērniem āboli un burkāni lielākoties atrodami pašu dārzā, taču glīti safasēti daudziem noteikti likšoties vilinošāki. “Lietderību redzēsim pēc diviem mēnešiem – vai bērni iespēju izmantos, vai paciņas nemētāsies pa skolu apkārt.”
Plašāk par šo tēmu lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 10. septembra numurā.