Lauksaimnieku organizāciju rīkotajā diskusijā, kas notika Zemkopības ministrijā, izskanēja viedoklis, ka apstākļi laukos ir sarežģījušies pārāk stipri, tādēļ slīcēju glābšana tagad ir vairs tikai pašu slīcēju rokās.

Lietuvieši nav lepni

Diskusijas dalībnieku starpā bija durbenieks un piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Dzēse” vadītājs Māris Petrēvics, kurš ievēlēts un aktīvi darbojas arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdē. Viņš uzskata, ka zemnieki un arī pārstrādātāji ir jāmotivē attīstīt kooperāciju un šis pienākums jāuzņemas Zemkopības ministrijai, kas sabiedrību dalībniekiem var nodrošināt dažādas priekšrocības atbalsta saņemšanā, kaut vai efektīgāk izmantojot Lauku attīstības programmas pasākumu “Lauku saimniecību modernizācija”.

“Esam daudz runājuši par ražotājiem piederošas pārstrādes attīstību, taču zemnieki joprojām atzīst, ka bez valsts palīdzības to būs grūti izdarīt,” M. Petrēvics teica, piebilstot, ka eksporta tirgiem nepieciešamos ražošanas apjomus būtu iespējams sasniegt, ja rokās sadotos piena kooperatīvi visās Baltijas valstīs. Lai tā notiktu, tiekot enerģiski strādāts jau vairāku gadu gaitā. Situācija piensaimniecības lietās, kā arī samezglojumi šajā jomā abās valstīs esot puslīdz līdzīgi, taču izskatoties, ka lietuvieši pēdējos mēnešos ir tikuši tālāk par mums, jo nodrošinājuši savas valsts finansiālo palīdzību, kamēr pie mums joprojām tikai tiekot par to skaisti runāts. “Vārdos arī mēs tiekam atbalstīti, taču konkrētus darbus līdz šim diemžēl neredzam,” teica kooperators. Taču šis fakts nedrīkstot traucēt abu valstu piensaimnieku sadarbības pilnveidošanos, un lietuvieši arī neesot lepni par saviem panākumiem. Tāpēc šonedēļ Kauņā notikšot Latvijas un Lietuvas piena kooperatīvu vadītāju sarunas par sadarbības veicināšanu.

Kurzemē darbojas normāli kooperatīvi

Diskusijā ministrijā spriests arī par piena tiešo tirdzniecību. Lauksaimnieki vienojušies, ka aicinās ministriju sakārtot likumdošanu, lai ražotāji savu produkciju varētu pārdot bez ierobežojumiem arī nākotnē, kaut gan Pārtikas un veterinārajam dienestam ir jāuzrauga, lai piena kvalitāte pircējus nepieviltu. M. Petrēvics uzskata, ka tas ir ļoti būtisks darbošanās aspekts, jo, tiklīdz radīsies kaut kādas problēmas, tās vispirms metīs ēnu uz godīgajiem ražotājiem, kas investē līdzekļus un dara visu nepieciešamo, lai strikti tiktu ievēroti visi piena tirdzniecības nosacījumi. Tādēļ, sakārtojot likumdošanu, vienlaikus jādomā, kā novērst piena nelegālu pārdošanu, kas pašlaik tomēr notiek.

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzskalēja diskusijas dalībniekus informējusi, ka akciju sabiedrība “Preiļu siers” par maija gaitā saražoto pienu ražotājiem paredzējusi 0,00 latu atlīdzību jeb, citiem vārdiem sakot, par mēnesi ilgām piegādēm nav samaksājusi lauksaimniekiem ne santīma. Un tomēr piena pārstrādes uzņēmuma īpašnieka uzvārds ir atrodams laikraksta “Dienas Bizness” publicētajā miljonāru sarakstā. “Es varu sacīt tikai paldies Dievam, ka mums nav ar šo monstru darīšana, jo tas neatrodas Kurzemē, kur pēc akciju sabiedrības “Kurzemes piens” bankrota izveidojās un darbojas normāli lauksaimnieku kooperatīvi,” komentējot ziņu par apkrāptajiem Latgales kolēģiem, teica M. Petrēvics.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Durbenieks Māris Petrēvics šonedēļ piedalās Latvijas un Lietuvas piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību vadītāju sanāksmē Kauņā.