Otrdiena, 25. februāris Alma, Annemarija

Slimas ūdeles fiksētas arī Dubeņos

Slimas ūdeles fiksētas arī Dubeņos
Foto: no "Dzīvnieku brīvības" arhīva
25.11.2014 07:15

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Svētdienas vakarā televīzijas raidījuma “Nekā
personīga” sižetā par pārkāpumiem zvēraudzētavās bija redzami skati arī no
AS “Grobiņa” fermas Dubeņos, apgalvo organizācijas “Dzīvnieku
brīvība” valdes loceklis Aivars Andersons. Viņš raida pārmetumus Pārtikas
un veterinārā dienesta virzienā, norādot, ka tas nozari nepietiekami kontrolē.

“Mūsu mērķis ir šo nozari aizliegt, jo tā
principā nevar būt humāna un vidi nepiesārņojoša,” saka A. Andersons.
“Aizliegšana ir vienīgais veids, kā šo problēmu atrisināt.” Tomēr
organizācija ir gatava sākt ar mazāko – panākt, lai vismaz tiktu ievērota pašlaik
 spēkā esošā likumdošana, kas nosaka
dzīvnieku labturības prasības.

“Dzīvnieku brīvības” šā gada rudenī
slepus uzņemtajā videomateriālā redzamas ūdeles un lapsas ar pūžņojošām acīm un
vaļējām brūcēm uz ķermeņa. “Dubeņu audzētavā bija ūdeles ar acu
iekaisumiem, ausu un elpvadu infekcijām smagā neārstētā stāvoklī,” apgalvo
organizācijas vadītājs.No dzīves sprostos tiem
rodoties stress, jo “nav iespējas īstenot dabiskos instinktus”. 

Raidījumā “Nekā personīga” kādas
kažokzvēru audzētavas saimnieks skaidro, ka slimie dzīvnieki tiek novietoti
atsevišķos krātiņos. 

“Šis sižets neatspoguļo situāciju zvērkopībā.
Loģiski – kā cilvēki slimo, tā arī dzīvnieki,” Latvijas Zvērkopības
asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa uzsver, ka video redzami no konteksta
izrauti kažokzvēri. “Ja nofilmē vienu slimu dzīvnieku un paziņo, ka tā ir
vispārpieņemta prakse – tas neatbilst patiesībai.”

Saimniecībām esot atšķirīga prakse, kā rīkoties ar
slimajiem dzīvniekiem. Citi krātiņus pārvieto uz būru rindas galu, citur
pieliek atzīmi, bet citur novieto atsevišķā zonā. “Pateikt, ka netiek
ārstēts, pēc šī materiāla nevar,” uzsver S. Vilciņa. To, ka
dzīvniekus var ārstēt neizolējot apstiprina arī Pārtikas un veterinārajā
dienestā.

Dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gunta
Kapeniece skaidro, ka zvēraudzētavas pārbauda, kā likumā noteikts – divas
reizes gadā. “Ūdeles ir zvēri, dzīvo ģimenēs, bet kā jau pie zvēriem – arī
cūkām un govīm – var visādi gadīties,” viņa saprot kažokzvēru audzētājus. Pārbaudes mēdz notikt bez
brīdinājuma, bet var būt arī tā, ka uzņēmumam tās dienas rītā piezvana, lai
zinātu, vai kāds varēs uzņemt. Tomēr līdz šim neesot fiksēti gadījumi, kad
varētu teikt:  dzīvniekus spīdzina.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 25.novembra numurā.

#kvards-20141125-05#

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli