Šogad būs modē sarkanbaltsarkani dārzi
"Kurzemes Vārds"
Naktī kurinātā krāsniņa un saule, kas jau augstu pakāpusies, mīlīgi piesilda siltumnīcas. Viskošākās ir atraitnītes, kas uzzied pirmās un nebaidās no sala, varot izturēt pat mīnus trīs grādus. Arī citi stādi gozējas podiņos vai iekārtajos podos. Otaņķu pagastā savas meitas Sintijas izveidoto mikrouzņēmumu pašlaik vada viņas māmiņa Ineta Pickēna. “Vietējie cilvēki ir priecīgi, ka nav pēc puķēm jādzenas uz Liepāju,” viņa saka.
Ar abiem dēlēniem pie mammas atbraukusī Sintija Pickēna izrāda abas siltumnīcas. Tas ir viņas lolojums un aizsāktais bizness. “Esmu izmācījusies Bulduros, ieguvusi dārznieces profesiju. Tad man piedzima Ričards. Un tagad, kad pieteicās Raiens, es sapratu, ka nevarēšu, tas nav reāli. Ņēmu lielo atvaļinājumu. Mamma ir pietiekami apmācīta,” smej Sintija.
Sintija atzīst, ka nauda viņai absolūti neesot galvenais. Tantiņai, kura ļoti grib, varot stādus tāpat iedot: “Es ticu labajām lietām, tāpēc tās cenas neceļu. Ja viss sanāk pa nullēm, tad ir ļoti labi. Ja nāk bonusā, tad ir izcili. Jāatpelna jau ir gan malka, gan kūdra, gan puķīšu pašizmaksa.” Ineta stāsta, ka ar katru gadu tas viss kļūstot arvien dārgāks. “Mēs visu darām godīgi, lai naktīs varētu mierīgi gulēt. Bet izmaksas kāpj. Tā tikai liekas, ka puķīte ir dārga, bet viss taču kopā salasās.”
Lauku cilvēki puķu izvēlē turoties pie standartiem, novērojušas audzētājas. Ko ir pieraduši stādīt, to arī stādīs. Patīk arī ielikt zemē kaut ko jaunu, tomēr vairāk ēdamās lietas – kādus interesantus tomātus. “Šogad, pērkot sēklas, absolūti nepadomājām, ka visi grib karoga krāsas Latvijas simtgadei. Pilnīgi nebijām tam gatavi ar atraitnītēm. Vēlāk būs baltas un sarkanas leduspuķes, un alisītes būs baltas,” stāsta Ineta.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 12. aprīļa numurā.
#kvards-20180412-06#