#SIF_MAF2021
"Kurzemes Vārds"
No vienām bažām pie nākamajām
“Agro kartupeļu raža… nekāda, par pārējiem… līdz tiem vēl neesam tikuši,” vērtējumu pauž biedrības “Latvijas kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība” vadītāja Aiga Kraukle.
Viņa teic, ka ražas daudzumā šogad starp saimniecībām noteikti būs atšķirības, bet kopumā – šis nav kartupeļu ražas gads. “Ja iestāda trīs tonnas, bet novāc astoņas, tad raža ir ļoti slikta!” viņa papildina.
Ražību ietekmējuši lielākoties laikapstākļi. Pirmkārt, pavasaris bija slapjš un vēls, kartupeļiem augsne nogatavojās vēlāk nekā citus gadus. Pēc stādīšanas un kartupeļu straujākas augšanas iestājās ilgstošs sausums.
“Kartupeļu augšana apstājās tajā trakajā sausajā laikā. Liela daļa agro kartupeļu vispār neizauga, jo mitruma, kas tiem vajadzīgs, lai attīstītos, tikpat kā nebija.
Vēlās šķirnes vēl varētu paspēt izaugt,” vērtē A. Kraukle. “Tomēr pēdējās stiprās lietavas pasliktina kartupeļu kvalitāti kā tādu, kā arī var izraisīt otrreizējo augšanu.”
Kazdangas pagasta zemnieku saimniecības “Lambji” saimniece Sarmīte Štrausa pastāsta “Kurzemes Vārdam”, ka kādu vakaru izgājusi sarakt ģimenes vakariņām kartupeļus un nolēmusi novērtēt tā brīža situāciju uz lauka, lai varētu prognozēt ražu.
Saimniecībā šogad kartupeļiem atvēlēta ceturtdaļa hektāra – tos audzē vien pašu patēriņam. “Kad visu jūliju nebija lietus, bažījāmies, vai kartupeļi izaugs. Tagad kreņķis, kā noņemsim…” savas raizes viņa atklāj sociālajā tīklā Facebook. “Dižražas jau nebūs, jo zem katra cera tikai trīs četri kartupeļi. Un, ja vēl kādu laiku līs, var sākt pūt,” S. Štrausa komentē fotogrāfiju, kurā redzami no viena krūma saraktie bumbuļi.
Tie ir diezgan palieli. Tā esot vidēji agrā šķirne ‘Vineta’. “Pavisam novākuši un apēduši esam agro šķirņu kartupeļus, mūsu iecienītā ir ‘Solists’,” norāda audzētāja. Dažas vadziņas agro kartupeļu iestādot vienmēr. “Aprīļa beigās iestādījām, kaut gan zeme bija diezgan auksta. Uzklājām agrotīklu. Salīdzinot, kā bija pērn, bumbuļi nebija tik lieli. Bet Jāņu vakarā jau ēdām pirmo jauno ražu,” viņa turpina.
Agrā šķirne viņiem šogad izaugusi ar nelieliem bumbuļiem, S. Štrausa atzīst, ka nav pat īsti paticis rakt. “Tie nebija nekādi,” viņa vērtē. “Zeme mums ir ļoti smaga, mālaina. Kad sausumā tā sakalst, kartupeļi ir kā iemūrēti. Pie zābakiem slapjā laikā paliek kilograms zemes. Esam centušies augsni uzlabot ar kūdru un kūtsmēsliem. Tāpat kartupeļiem izvēlamies vidēji mitru vietu, jo nekad nevar zināt, kā viss līdz novākšanai būs,” viņa dalās pieredzē. “Pavasarī un vasarā domājām, ka lietus nelīs un būs pavisam žēlīgi,” teic S. Štrausa. “Tagad atkal ceram, ka nesāksies pūšana mitruma dēļ,” teic audzētāja.
“Ir kreņķis. Tik ļauni pie mums nav, ka kartupeļi dubļos un, paceļot krūmu, apakšā ūdens peļķe, un jāmeklē bumbuļi slapjumā, bet turpmāk lietavas sola vēl.”
Puskilogramīga ‘Vineta’
“Pēc lietus ‘Vineta’ sāka beidzot kārtīgi augt un briest, bet nost ņemt vēl nevar, jo laksti zaļi. Vēlās šķirnes? Redzēsim, kā būs. Kartupeļu ražu plānojam noņemt uz septembra vidu, bet, protams, skatoties no laikapstākļiem. Un tikai tad, kad laksti nokaltīs, zaļus nav nozīmes raut, jo bumbuļi vēl nav nogatavojušies – miza lobās nost, un tādi nav piemēroti glabāšanai,” vērtē S. Štrausa.
“Lambju” saimniece, rokot kartupeļus vakariņām, atradusi milzīgu ‘Vinetas’ bumbuli. “Šai šķirnei labos apstākļos izaug lieli kartupeļi, bet, šo ieraugot, uzreiz nodomāju – vai tik nav puskilograms? No puskilograma pietrūkst vien 17 gramu!” Iepriekšējos gados nav svēruši prāvākos bumbuļus, bet šis varētu būt viens no rekordiem.
Vēlajām šķirnēm vēl ir diezgan daudz laika, piemēram, šķirne ‘Melnais barons’ pašlaik koši zied zilganiem ziediņiem. “Kartupeļi ir aizmetušies, bet tiem vēl piecas sešas nedēļas jāaug,” norāda audzētāja.
Aumaļām vaboles
Ar cerību, ka būs gan ko pārdot, gan pašu tiesai un vēl sēklai sanāks, dzīvo nīceniece Lolita Vancere, kas kartupeļus audzē piemājas saimniecībā “Auziņas”. “Mēs tā baigi sūdzēties nevaram, bet tik labi kā citus gadus arī nav,” saka L. Vancere. “Agrie ir novākti visi, pamazām, pa vagai vācam nost vēlās šķirnes. Kartupeļi – kā nu zem kura krūma: zem cita mazāki un vairāk, zem cita – lieli un mazāk,” viņa raksturo.
Arī šeit uzdarbojušās Kolorādo vaboles, bet ne tik daudz kā pie kaimiņiem, kam šie parazīti sagādājuši pamatīgas nedienas. “Es nebiju gaidījusi, ka būs tik daudz vaboļu, jo bija gana spēcīga ziema. Pagājušo gadu bija drātstārpi, bet to savairošanās ir atkarīga no zemes,” norāda audzētāja.
“Bezgala slikti!” par šo kartupeļu gadu saka Durbes zemnieku saimniecības “Korintes” saimnieks Ivars Zunde.
“Vēl nav novāktas vēlās šķirnes, bet tur jau nekas prātīgs, visticamāk, nebūs. Izauguši ir sēklas izmēra lopbarības kartupeļi. Sausums, karstums un aumaļām Kolorādo vaboles – lauks ir nokauts ātri vien!” ražu ietekmējošos faktorus uzskaita I. Zunde.
Viņš šogad iestādījis ap pushektāru kartupeļu. “Iestādīju jaunā zemē – plēsumā, ražai vajadzēja būt diezgan labai, bet apstākļi sakrita tā, ka plānotais neizdevās. Bija doma kaut ko pārdot, bet no tā šogad nekas nesanāks. Pašu iztikšanai un vistām būs. Sēklai arī pietiks,” stāsta saimnieks. “Pārsvarā pie vainas bija vaboles. Šogad tā laikam daudziem bija problēma, cik ir parunāts. Bumbuļi ir vistas olas lielumā visiem, ar ko esmu runājis,” teic I. Zunde.
Arī S. Štrausas saimniecība dikti dabūjusi karot ar Kolorādo vabolēm. “‘Vinetu’ ļoti ēda, vēlos mazāk. Likās nožēlojami! Vaboles pēdējos gados ir vienmēr, bet šogad neredzēti daudz, arī kāpuru bija daudz. Kartupeļus stādījām jaunās vietās, kur iepriekš sen nebija auguši,” viņa norāda.
“Vaboles mums bija, bet tās visas noindējām – bez tā šogad nevarēja,” atzīst arī Rucavas IK “Segliņi” vadītāja Aleksandra Maksakova. Nedaudz kartupeļus pabojājuši arī maijvaboļu kāpuri – izgrauzuši zemē bumbuļos caurumus. “Agro kartupeļu ražību ietekmēja sausums. Tik, cik esam parakuši kartupeļus, raža ir normāla, bet ne tas, ko gaidījām. Kopumā ir daudz kartupeļu, bet mazi, vairāk sēklas izmēra,” pastāsta audzētāja.
Ar rekordiem nevar lepoties
Aptaujāto saimniecību īpašnieki, kuri kultūraugu platības apkopj pašu rokām, teic, ka citu dārzeņu raža šosezon būs pietiekami laba.
“Citi sakņaugi ir diezgan labi padevušies. Bietes pēc lietus saņēmās, bet tās jau vienmēr briest vēlāk, burkāni arī labi, tāpat sarkanās galda bietes,” teic I. Zunde.
S. Štrausa piekrīt, ka labi augušas lopu bietes, kas arī mitrajā laikā turpina briest, tāpat par sarkano biešu ražu nevarot sūdzēties. Saimniece pastāsta, ka šogad ar pašu audzēto tomātu rekordiem nevarot lepoties. “Lielā karstuma dēļ augļi aizmetās mazāk, bet pašu galdam pietiek, un lielākie jau apēsti. Man vislabāk padodas šķirne ‘Jantar’,” viņa atklāj.
Šogad noteikti bijis gurķu gads, lai gan aukstuma dēļ pirmajā sēšanas kārtā tie nesadīga un bijis jāsēj pa otram lāgam. “Tāpat sīpoli sanākuši labi – siltums patika. Burkāni arī ir, bet tā pa vidu, jo mums nav burkānu augšanai piemērota zeme,” pamato S. Štrausa.
Vidēji labi burkāni sanākuši arī L. Vancerei. “Iesējām zemē, kas sausuma dēļ palika cieta – bija, kā bija. Cits gan padevies labi – bietes, tomāti smuki. Gurķiem bija par sausu, bez laistīšanas nekādi nevarēja,” saka audzētāja.
Prognozē deficītu
G. Silenieka saimniecībā šogad kartupeļi iestādīti ap 15 hektāru platībā. Šogad sēkla zemē ielikti maija vidū. ”Neatceros iepriekšējo reizi, kad būtu tik vēlu, cik šogad stādījis. Es stādīju tad, kad citiem jau bija sadīguši,” stāsta audzētājs. ”Cilvēki pieraduši, man zvana un prasa, vai no manis var jau dabūt kartupeļus. Atbildu: ”Paga, man vēl nav – man viss vēl aug!”” smejoties teic G. Silenieks. ”Mitrums tagad ir pietiekami daudz, lai pieaudzētu tonnas,” viņš skaidro.
Saimnieks vērtē, ka ”Vineta” būs raujama ne ātrāk kā pēc mēneša, tāpat arī ar citām šķirnēm nesteigsies – lai tie zemē nobirst tā, ka var droši likt glabāšanai uz ziemu. No citiem audzētājiem dzirdējis, ka, piemēram, Bernātos viens otrs jau pilnībā norāvis savas platības.
Viņš prāto, ka šogad kartupeļiem varētu cena būt augšā, jo kartupeļi laikapstākļu ietekmē būs izauguši mazāk, bet pieprasījums būs lielāks, un kartupeļi pat varētu būt deficīts. ”Šajā laikā tirgū nekad nav turējusies tik augsta cena kā tagad,” viņš komentē. G. Silenieks atgādina, ka pagājušais jau bija rekordu ražas gads gan Latvijā kopumā, gan arī viņam pašam. ”Cik zināms šogad Latvijā kartupeļi iestādīti arī mazāk – par aptuveni 1000 hektāriem,” saka audzētājs.
UZZIŅAI
- 2020. gadā kartupeļu kopraža bija 377,5 tūkst. tonnu, kas ir par 24,8% mazāk nekā gadu iepriekš.
- Kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra samazinājusies no 224 cnt 2019. gadā līdz 208 cnt 2020. gadā.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
