Stāstot par Vārtājas upi, krotenieki stāsta arī par sevi.
Pa vidu priecīgām atmiņām ir arī tādas, kas saistās ar lielu traģēdiju. Upe ir
ņēmusi, un upe ir devusi.

Piektdien Krotes
bibliotēkā pulcējās vairāk nekā desmit cilvēku, lai pie klāta galda piedalītos
pasākumā “Vārtājas upes stāsti”. Lidijai Štālei ir daudz ko teikt. Viņa
ir laba stāstniece, tādēļ arī laiks paiet nemanot.

“Atceros, kā
notika vēžošana un zvejošana. Tas bija vesels pasākums,” Lidija iesāk.
“Es, maza meitene, pa krastu klunkurēju.” “Priedniekos”, kas
atrodas upes krastā, viņai dzīvojis onkulis. Uz zvejošanu un vēžošanu vienmēr saaicināts
“viss Krotes zieds”, tostarp vietējie futbolisti. “Zvejošana
bija saistīta ar daudzām jautrībām un lielu izklaidi. Tiem, kas pa upi brida,
bija attiecīgs apģērbs, viņi bija attiecīgi noskaņoti, bija attiecīgi pudelītes
pacilājuši, kā jau tajos laikos pieņemts. Pārējie gaidīja krastā.”

No ūdenī
esošajiem vīriem viens palicis upes augšā un baidījis zivis, sitot ar dulli pa
ūdeni. Pārējie no lejas ar tīkliem nākuši pretī. Lomi bijuši bagātīgi. Tāpat
arī vēžu daudz. Pēc tam turpat krastā vārīta zivju zupa. “Jautra
sabiedriskā dzīve bija,” ar smaidu saka Lidija un piebilst, ka viņai gan tas
lielākoties gājis garām, reti bijusi klāt.

Ārvaldis
Brencis priecājas, ka Krotes bibliotēkas vadītāja Lita Vēkause
uzņēmusies apkopot upes stāstus: “Vesela rinda krotenieku esam gados. Ja
tas netiks fiksēts uz papīra, pēc laika pazudīs.” L. Vēkause gan pasākumā,
gan arī vēlāk “Kurzemes Vārdam” skaidro, ka tāds ir viņas mērķis –
zināmo pierakstīt. Sanākušajiem uzdots mājasdarbs – savas atmiņas uzrakstīt vai
vēlāk vēlreiz iegriezties bibliotēkā un izstāstīt personīgi, tiekoties ar iestādes
vadītāju. “Mērķis bija uzaicināt cilvēkus, kam kaut kas varētu būt
stāstāms, rosināt viņos interesi, un tas izdevās,” vērtē organizatore. Nākamajās tikšanās reizēs varētu piepulcēties
arī pārējo upes krastā esošo novadu – Aizputes, Durbes, Grobiņas – iedzīvotāji,
kuriem ir saistība ar Vārtājas upi. Ā. Brencis spriež, ka vēlāk varētu izdot
pat grāmatu. L. Vēkause savukārt saka – tas izklausās par skaļu, taču kāda
brošūra gan varētu tapt.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 1.decembra numurā.

#kvards-20141201-06#