Jau pavisam drīz “Ideju mājas” mūzikas ierakstu
studijai apritēs pirmais darbības gads. Studijas vadītājs Nauris Zeltiņš
pastāsta, ka šajā laikā ierakstītas vairāk nekā 20 dziesmas.

Ierakstu telpā
atrodas mikrofoni, skaņas pastiprinātāji, ģitāras. Viena no sienām ir aizsegta
ar segu. “Uzlikām, jo stikls baigi reflekto,
sit skaņu atpakaļ,” stāsta mūzikas studijas vadītājs. Viņš norāda uz
plāksnēm, kas ir pieliktas pie sienām: “Redzi, te ir stūri, kas ir
speciāli uzlikti, lai bloķētu skaņu. Tos taisījām paši – es un jaunieši. Vajag
jau vēl, jo telpa nav pilnībā akustiski nodrošināta. Mēs meklējam variantus, kā
to paveikt.”

Kā vienu no
iespējām kāds no ārzemju kolēģiem ir ieteicis sadzīvē bieži sastopamu lietu –
olu kastītes. “Kad bijām pieredzes apmaiņas braucienā Zviedrijā, mums
pateica, ka ērtākais un lētākais variants ir noklāt sienas ar olu pakām, kas
izklausās amizanti, bet tiek darīts jau no seniem laikiem,” ar smaidu
stāsta Nauris. Lai arī risinājums ir salīdzinoši vienkāršs un lēts, tās bieži
būtu jāmaina, jo pietiek vien mazliet pret šādu sienu atspiesties, lai skaņu
izolējošais segums būtu sabojāts. Izmaksas – salīdzinoši niecīgas, taču izskats
gan vairs ne tik patīkams.

Ierakstu studijā
Nauris darbojas gandrīz kopš tās pirmsākumiem: “Sāku strādāt februārī,
kādu mēnesi pēc atklāšanas.” No laika, kas pavadīts aiz ierakstu studijas
skaņu pults, Nauris kā vislielāko ieguvumu min pieredzi. Iepriekš jaunietis
šādā darbā nebija strādājis.

Absolvējis
Latvijas Kultūras koledžas Kultūras menedžmenta studiju programmu, viņš
mēģināja atrast darbu dzimtajā pusē – Saldū, kas neizdevās. Pēcāk savu laiku
Nauris pavadīja praksē uzņēmumā “Alex Sound&Light”, kas
nodarbojas ar skaņu iekārtu uzstādīšanu un pasākumu apskaņošanu. “Pieredzi
par skaņu lietām es ieguvu dzīvajā. Liku
skatuves, skaņoju pasākumus. Pats jau diezgan labu laiku esmu mūziķis un
saprotu tos sīkumus, kas jāpārzina, kāpjot uz skatuves.”

Lielu daļu darbu,
kas veicami ierakstu studijā, Nauris apguva prakses laikā. Iepriekš viņš nav
sēdies pie skaņu pults, taču klātienē ir redzējis, kā pie tās strādā citi.

“Traki bija
sākt strādāt ar “Macintosh” operētājsistēmu. Apsēdies pie datora un
saproti, ka viss ir pilnīgi otrādi. Pēc kādas nedēļas pieradu, bet problēmas
rodas mājās, jo tur ir parastais “Windows”. Un tad es mēģinu ar
pirkstiem vilkt pa peli līdzīgi kā viedtālrunim, taču nekas nenotiek,” par
piedzīvojumiem ar neierasto tehnisko nodrošinājumu smej Nauris.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13. janvāra numurā.

#kvards-20140113-06#