Ar pozitīvām emocijām, ko valsts
svētku laikā izdevies gūt pašam, ļoti vēlējās dalīties tadaiķnieks Imants
Akerblūms. Viņu šogad godināja kā “Gada cilvēku Bunkas pagastā”.
“Taču svētki man vēl nav beigušies,” viņš stāsta ar aizkustinājumu.

“Viss iesākās 15. novembrī, kad Bunkas pagastā bija
svinīgs pasākums. Bija skaistāko sētu īpašnieki, labāko darbu darītāji, titulu
“Gada cilvēks” pasniegšana, es arī biju nominēts,” I. Akerblūms
uzskaita. Paticis, ka rīkotāji padomājuši par apbalvojumiem, ziediem,
muzikāliem priekšnesumiem, arī ataicinājuši mūziķi Ivo Fominu, un bijis
cienasts. “Neiztika arī bez darvas pilieniņa, bet tas ir dzīves sīkums, to
aizmirsīs un izmetīs kā nebijušu.” Pateicību viņš vēlas izteikt Bunkas
pagasta pārvaldei, tās vadītājam Edgardam Dargužim, kā arī “viņa mazajam
kolektīvam” – Maldai, Ditai, Svetai, Ilzei, Inesei, Ivetai.

Taču īsto valsts svētku dienu I. Akerblūms
aizvadījis citās noskaņās. “Tūlīt apritēs kārtējais gads, kā dzīvoju viens
lielā divstāvu mājā. Nu, ne jau gluži viens. Man ir runcis Sers Rodžers, kaķis,
seši puikas ar ragiem, lai būtu, ko darīt.” Daudz atbalstot arī meita, kas
palīdz sakārtot finansiālos darījumus, ciemos brauc arī mazdēli un znots.
“Viņš labs ir. Tā arī uzrakstiet – ir, ar ko pakašķēties,” pasmaida
I. Akerblūms. “Kad taisām remontu, viņš visur tās putas pūš. Teicu:
būtu mans tētis dzīvs, pateiktu, kur viņas var likt!”

Tā nu, pārdomājot dzīvi, atmiņā uzausušas 25 gadus senas
izirušas attiecības. “Liktenis bija lēmis satikt jaunu, skaistu sievieti,
bet lēma arī katram iet savu ceļu. Es zināju par viņu, bet visus šos gadus
nebijām ne satikušies, ne sazvanījušies, lai arī šķīrāmies kā draugi,”
neizpratnē ir vīrietis. “Un iedomājieties – tieši šajā dienā notika mūsu
pirmais kontakts!” Viss sācies ar apsveikumu īsziņas formā valsts svētkos.
Sieviete atrakstījusi, ka atrodas Vācijā, bet, kad atgriezīsies, noteikti
piezvanīšot.

“Kad satiksimies, iešu viņai pretī sirms, kāds esmu,
tur vajadzēs spēku! Iešu pretī ar divdesmit piecām rozēm!” asarām acīs savu
iztēloto satikšanos atklāj I. Akerblūms. Jūtams, ka jūtas aizvien vēl ir
dzīvas, pat pēc tik daudziem gadiem. “Kad satikšu, būs Gētes cienīgs
teiciens – “Mirkli apstājies, tu esi skaists!”. Vai man pietiks spēka
to pateikt arī tajā brīdī, nezinu.”