Sestdien Embūtes pagasta pakalni kļuva par vairākiem tūkstošiem eglīšu un bērziņu bagātāki. Ojārs Cimermanis kopā ar trijiem desmitiem talcinieku apmežoja astoņus hektārus savas zemes.

Cimermaņu ģimenes radi, darbabiedri, paziņas labprāt piekrituši saimnieku aicinājumam saulaino dienu pavadīt, strādājot mežā. Dažs “no malas” gan esot teicis, ka varot nākt un palīdzēt, bet cik saimnieks par to maksāšot? “Tas nav mans,” O. Cimermanis nosaka, talka ir pavisam cita darīšana. “Es varu nodrošināt tikai svaigu gaisu, pusdienas pie ugunskura. Bet tas jau kompensē visu. Tā ir kopsajūta. Tie, kuri pirms diviem gadiem man palīdzēja, jau tad prasīja, kad atkal būs ko stādīt,” mežsaimnieks gandarīts par prāvo palīgu pulku.

Palīdzība sestdien notikušajiem apmežošanas darbiem nāk no Eiropas Savienības. O. Cimermanis skaidro, ka izmanto LAD administrēto ERAF atbalstu aktivitātē, kas paredz lauksaimniecības zemju apmežošanu.

Nodarboties ar lauksaimniecību nomaļajā, kokiem apaugušajā Dinsdurbes apkaimē nevar: “Te vairāk zvērs apēdīs, nekā cilvēkam labums tiks.” Bet neapmežota tā pārvērstos par brikšņiem.

Eiropas diktētie nosacījumi paredz, ka tādā gadījumā jāizmanto tieši šīs koku sugas – bērzs un egle –, puse uz pusi.

“Tagad ir tā, ka par velti koku atdodam. Politiķi tur augšā iztaisījuši tādus likumus, kas valstij, manuprāt, nepavisam nav izdevīgi,” O. Cimermanis vērtē koksnes tirgū notiekošo. Vēl viena iespēja mežsaimniekiem būtu koksnes pārstrādes attīstīšana tepat Latvijā. Taču ar to iet tikpat grūti kā ar citu izejvielu pārstrādāšanu – vienkāršāk, kaut ne valstij izdevīgāk tās par zemāku cenu pārdot prom, lai vērtību pievienotu jau citā zemē. “Ministram vieglāk paņemt procentu no tā pārdotā koka nekā ieguldīt naudu ražošanas stutēšanā.”

Plašāk par talku lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 19. aprīļa numurā.

Saule, svaigs gaiss un kopības sajūta ir labākā samaksa par darbu. Viens no prāvā talcinieku pulka – liepājnieks Agnis Jansons..