Veselību, pacietību, izturību – tie ir tikai daži no vēlējumiem, kas agrā sestdienas rītā tika izsacīti Ziemupes jūrmalā, sagaidot sauli uzlecam.

Tur jau otro gadu pēc kārtas visdažādākā vecuma cilvēki pulcējās, lai kopīgi nosvinētu pavasara saulgriežus. 

Pārsteidz ikdienā nepamanītais

Ziemupes jūrmalas stāvlaukums ir agrajai stundai – pulksten sešiem no rīta – neraksturīgi pilns. Cilvēki sapulcējušies pa bariņiem un gaida, kad varēs doties uz jūras krastu, lai vērotu saullēktu. Taču rādās, ka saulīti ieraudzīt nebūs nemaz tik viegli. “Iesim mežam otrā pusē, varbūt tur izdosies to sauli ieraudzīt!” mundri uzsauc pasākuma rīkotāja Daina Vanaga. Un, kā par brīnumu, kad tur nodziedātas pirmās dziesmas, pamazām parādās arī saules stari, un visi saulgriežu svinētāji dodas uz jūru.

Jau pa ceļam tiek izspēlēta arī pirmā rotaļa – “Es ar Sauli saderēju”. Svinētāji sadalās pa pāriem un, līdzko izskan rotaļas vadītāju dziedātās tautas dziesmas piedziedājums, metas jautrā dejā. Neilgajā ceļā līdz jūrai sanākušie pagūst izkustēties ne vienreiz vien, pēc rotaļas seko vēl arī citas dziesmas, kuru piedziedājumi jāpavada ar dažādām kustībām, piemēram, jūru visi sasniedz pietupušies. Jo putnu dzīšanas dziesmas piedziedājumā jākustas tieši tā.

“Mani pārsteidz tas, ko es katru rītu noguļu, jo es pat darba dienās šajā laikā vēl tikai lēnām lienu no migas ārā,” saka no Grobiņas atbraukusī Iveta Gailiša. Pagājušajā gadā viņa pēc latviskajām tradīcijām jau svinējusi vasaras saulgriežus. 

Aizsargās pret visu slikto

Un tad jau tā ir klāt – jūras mala un rīta saule. Taču priekšā stāv arī pirmais pārbaudījums – mērkt rokas ledainajā ūdenī un nomazgāt muti, lai visu gadu nenāktu miegs. Kad tas izdarīts, var doties uz uguns rituāla vietu. Tas nav parasts ugunskurs, bet gan vieta, kur vienuviet apvienotas visas četras stihijas – zeme, uguns, ūdens un gaiss –, skaidro pasākuma rīkotāja.

Maģiskajā vietā ikviens tiek aicināts iemest nelielu ziedojumu – dažādu zālīšu un sēkliņu maisījuma sauju – un izteikt savu vēlēšanos vai novēlējumu.

Cits izvēlas teikt savu ieceri klusītēm, cits savukārt skaļā balsī izsaka vēlmi visam labajam augt un sliktajam norimt. Pati pasākuma rīkotāja teic teju tautas dziesmas vārdiem: “Dod Dieviņi nepagurt, savā zemē nepazust. Gudru ņemt padomiņu, pasaudzēt valodiņu.”

Pēc tam svinētāji dodas ieturēties ar krāsotajām, nule ugunskurā iesvētītajām Lielās dienas olām, šūpoties un kopīgi priecāties par pavasara atnākšanu. Vien pa ceļam uz svinību vietu visi vēl tiek aicināti paņemt dzijas dzīpariņus un iepīt kādā augošā kokā. Tas aizsargās no visa tā, kas nākamajā gadā varētu mums uzglūnēt.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 26. marta numurā.
 #kvards-20120326-06#