Tiesvedība starp Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu un Aizputes autonomo luterāņu draudzi par īpašuma pārņemšanu turpinās. Trešdien Liepājas tiesa nolēma sēdi atlikt uz augusta beigām, lai visām iesaistītajām pusēm būtu iespējams labi iepazīties ar dokumentiem, kurus kā papildu pierādījumus aprīļa beigās tiesai iesniedza atbildētāja puse – autonomā draudze.

“Kurzemes Vārds” jau rakstījis, ka Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) jau pērn iesniegusi prasību pret Aizputes autonomo evaņģēliski luterisko draudzi par tiesībām uz tās īpašumu – Sv. Jāņa baznīcu Aizputē un mācītājmāju Lažas pagastā. “Īpašuma tiesību atzīšana un nekustamo īpašumu pārņemšana” – tāda ir LELB prasības būtība.

Aizputes autonomo draudzi tiesā pārstāvošais zvērinātais advokāts Renārs Briedis tiesai iesniedzis virkni papildu dokumentu, kas, pēc atbildētāja ieskatiem, kalpo par pamatojumu tam, ka LELB prasība ir noraidāma. To starpā ir arī dokumenti, kas apliecina, ka 1946. gadā darbību pārtraukusi Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca un tajā pašā gadā dibināta “pavisam jauna reliģiska organizācija” – Latvijas PSR Evaņģēliski luteriskā baznīca.

Lai arī dokumenti iesniegti likumā noteiktajā termiņā, laika trūkuma dēļ prasītājs nav guvis iespēju ar tiem iepazīties. Tiesa atzina, ka dokumenti lietai pievienojami, bet tiesas sēde atliekama līdz brīdim, kad prasītājs un citas tiesvedībā iesaistītās puses būs ar tiem iepazinušies. LELB pārstāvis jurists Juris Narkēvičs gan norāda, ka atbildētāja iesniegtajiem vēsturiskajiem dokumentiem šīs lietas izskatīšanā nav nozīmes, jo visa vēsturiskā informācija tikusi izskatīta jau, 1992. gadā pieņemot likumu “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”. “Tad visi minētie jautājumi ir atrisināti.” Turklāt LELB ar likumu noteikta par luterāņu konfesijas centru Latvijā – viņš saka.

R. Briedis tiesas sēdes laikā J. Narkēvičam arī piedāvāja lietu risināt mediācijas ceļā. “Mana atbilde tiesas zālē ir – nē,” viņš atbildēja, gan solot par šo priekšlikumu informēt savu pilnvaru devēju.

Liepājas tiesā lieta atkal tiks skatīta 29. augustā.

1991. gadā Aizputes luterāņu draudzes mācītājs Sigurds Sproģis izstājās no LELB, draudze kļuva autonoma. Kad pēc viņa nāves draudzē sāka kalpot pašreizējais mācītājs Varis Bitenieks, īpašumtiesības, pēc viņa teiktā, tikušas “sakārtotas līdz galam”. “Mums nekādas saistības ar LELB nav,” V. Bitenieks iepriekš teicis “Kurzemes Vārdam”. 2016. gadā Aizputes autonomā draudze uzņemta Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā ārpus Latvijas jeb LELBĀL.

3. augustā Liepājas tiesa skatīs vēl vienu lietu, kurā prasītājs ir LELB un atbildētājs – LELBĀL sastāvā esoša draudze. Prasītājs prasa atzīt īpašuma tiesības uz Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskās draudzes īpašumiem.