Apzinot dabā tā sauktās spēka vietas, Priekules un Vaiņodes novads perspektīvā varētu izstrādāt kopīgu enerģētiskā tūrisma maršrutu. “Virzāmies uz spēka vietu iestrādāšanu mūsu tūrisma pakalpojumos,” stāsta idejas autore, Priekules novada tūrisma vadītāja Inga Raškova. Viņa piesaistījusi Leišmalītes partnerus tūrisma jomā Vaiņodes novada pašvaldības tūrisma speciālisti Ilzi Strēli un Embūtes Tūrisma informācijas centra vadītāju Dinu Ziemeli.

Pagājušajā nedēļā aizsākās vēl nebijis semināru cikls – “Enerģētiskais tūrisms – kas tas ir, vai mums to vajag?”. Pirmais seminārs notika Embūtē. “Tēma ir neparasta,” atzīst I. Raškova. “Cilvēki lāga nesaprot, viņiem nav asociāciju – kāds man sakars ar tūrismu?” Tāpēc semināru cikla sākumā atsaucība nav liela. Taču viņas novērojumi rāda, ka pašlaik cilvēki ļoti tiecas uz retrītiem, meditācijām, iet uz semināriem par smalkajām tēmām. “Tas nozīmē, ka viņi kaut ko īpašu meklē, un tā ir enerģētika,” saka tūrisma speciāliste. I. Raškovai esot materiāli un metodika, kā atrast un izmantot savā labā spēka vietas dabā. “Spēka vietās zemes enerģija spēcīgāk nāk ārā. Ja cilvēks prot, viņš var to paņemt un izmantot, lai panāktu savā dzīvē izmaiņas, kādas citādi panākt nevar. Spēka vietu veidi ir dažādi – atvērtās, slēgtās un daļēji atvērtās. Slēgtās ir visinteresantākās, jo tās cilvēks var meklēt pats pēc savas izjūtas un var atrast. Atvērtās jau Latvijā tūrismā tiek izmantotas. Daļējās var meklēt arī pēc augu un dzīvnieku pazīmēm, kā izskatās tīri uz aci,” saka tūrisma speciāliste.

I. Raškova atzīmē, ka sabiedriskos un kultūras pasākumos, kas notiek laukā, cilvēki esot daudz atsaucīgāki, nekā tad, ja tie notiek telpās: “Cilvēki grib iet dabā. Ko mēs tur darām? Vai nu aktīvi dziedam, dejojam, sportojam, vai nu arī ēdam un dzeram. Taču ir vēl trešais variants, kas ir daudz lētāks un pieejamāks, – tās ir spēka vietas. Jo – kāpēc cilvēki iet dabā, ko viņi grib? Viņi grib pozitīvus un neparastus iespaidus, bet visvairāk neparastus.” Viņasprāt, spēka vietu piedāvājumam tieši Embūte esot vienkārši brīnišķīga, neesot jābūt trenētam prātam, lai manītu turienes gaisotni. “Priekule gan atrodas purvā, it kā nekā sevišķa nav, taču es pati esmu atradusi šādas spēka vietas. Tādas savā tuvākajā apkārtnē var atrast katrs cilvēks. Uz mani runā bijušās “Elekšu” mājas, Judu mežs. Ejot gar dzelzceļu, tur, kur ir biogāzes stacija, ir viena ļoti interesanta vieta. Tās nav ar aci atpazīstamas, vietas ir jāparāda cilvēkiem,” viņa uzskata. Lai atklātu spēka vietas, esot jāskatās sevī, savās izjūtās, tās pasaka priekšā. Taču tūristam noteikti vajagot pavadoni.

Embūtes Tūrisma informācijas centra vadītāja Dina Ziemele uzskata, ka Embūte izsenis esot spēcīga vieta, kurp daudzi brauc meditēt un spēkus uzkrāt. “Tā intensīvi piesaista cilvēkus, tie masveidā brauc, jo zina vietas, kur dabūt tās sajūtas. Cilvēki turp dodas un pavada daudzas stundas. Visspēcīgākā vieta ir Induļa pilskalns, to uzskata par īsto spēka vietu. Ja man ir slikti, es arī tur aizeju pastaigāties, un garastāvoklis uzlabojas. Ne velti Joda dambī senie latvieši veikuši rituālus,” viņa stāsta. Vēl Embūtē šāds potenciāls ir Induļa un Ārijas ozolam, baznīcas kalnam, bruņinieku pilskalnam un Induļa kapavietai. Izpētes procesā ir vietas arī Vaiņodē.