Biogāzes ražošana var būt arī lauksaimnieka papildu bizness, pieļauj Latvijas Biogāzes asociācijas vadītājs Andis Kārkliņš. “Turklāt sakārtots bizness varētu būt interesants arī mazajiem, ne tikai tiem, kam no trīssimt govīm uz augšu.” Zemnieks tam nepiekrīt.

Jau rakstīts, ka šoruden Liepājas puses novados sāk darboties pirmās biogāzes stacijas, kas saistītas ar lauksaimniecības nozari. Vaiņodē patlaban par izejvielu izmanto kūtsmēslus un nevērtīgus graudus, Nīcā domāts izmantot no kukurūzas iegūtu zaļmasu.

Savukārt A. Kalniņš skaidro, ka 100 govju īpašniekam “pietiekami interesanta opcija” varētu būt nodrošināt elektrību un siltumu pašpatēriņam. “Videi draudzīgi, un arī lauksaimniecības dažādošana.” Speciālists piebilst, ka iespējams celt arī 200 kilovatu staciju – variantu esot daudz.

“Visur, kur ir vairāk nekā 150 slaucamu govju, var būt kāda veida biogāzes stacija,” aģentūrai LETA izteicies arī Nīderlandes–Latvijas Tirdzniecības kameras prezidents un enerģētikas inženierrisinājumu uzņēmuma “Host Energo” komercdirektors Ebings Osinga. Govju fermas tiekot īpaši izceltas tāpēc, ka “daudz saražotās barības paliek pāri, jo ne viss, ko audzē, ir pietiekami labs lopiem. Biogāzes stacija prasa fermai ne vairāk kā pusstundu līdz divas stundas papildu darba dienā.” Izejviela šādai stacijai būtu arī kūtsmēsli.

Taču attīstību šajā nozarē Latvijā kavējot likumdošanas nepilnības un arī ne vienmēr vieglā sadarbība ar “Latvenergo”, norāda Biogāzes asociācijas vadītājs.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 12. oktobra numurā.