Trīs zemnieku tirgus
0
Faktā, ka labi iecerētā Mārtiņdienas tirgošanās aizvadītās piektdienas rītā Bunkas pagastā pārvērtās par trīs zemnieku gadatirgu, šoreiz gribas vainot sliktos laika apstākļus, nevis zemes apsaimniekotāju kūtrumu vai organizatoru nemākulību. Novembra lietus lija bez apstājas, un tad jau zem klajas debess nekāda darbošanās nesanāk, bet viesmīlīgi atvēlētajā Kultūras nama vestibilā tomēr ir par šauru, lai zemnieki varētu izvietoties ar trušu sprostiem, zālāju sēklas maisiem un ābolu groziem.
Ja neskaita rūpniecības preču piedāvātājus, ceļu uz gadatirgu ar saviem rokdarbiem bija mērojusi Putras kundze no Durbes, kas piedāvāja pašaudzētas mārtiņrozes un sēklas, kāda zemniece ar maziem sivēntiņiem un amatnieks Imants Katlāps no Tadaiķiem. Viņš piedāvāja pircējiem gludus un izturīgus oša koka cirvju kātus, kā arī lāpstu kātus, kas bija izgatavoti no apses. Materiāli esot Katlāpu ģimenes zemnieku saimniecībā savākti, bet amatu bijušais televīzijas meistars apguvis pie Bunkas amatnieces Guntas Grenovskas, kurai esot iekārtota darbnīciņa. Ja nepieciešams uzmeistarot kaut ko sarežģītāku, Imants joprojām aizstaigājot pie Guntas.
Pircēji, kas apstājās, lai novērtētu Imanta darinājumus, sprieda, ka viņš ir parūpējies laikā, jo, ziemai tuvojoties, lieti noderēšot gan garie cirvju kāti gadījumos, kad jāsašķel lielāki bluķi un atvēzienam jābūt pamatīgam, gan īsie, kuri esot parocīgi, ja pie plīts jāsaplēš no sveķainas pagales skali iekuram. Labā rokturī iestiprināts cirvis drīz vien būs arī vajadzīgs, kad posīsimies pēc Ziemassvētku eglītes. Tādēļ saimnieciski noskaņotā Ņina Kļimova iegādājās no Tadaiķu zemnieka uzreiz divus cirvja kātus, paskaidrojot, ka vienu no tiem izmantošot tepat Latvijā, kur dzīvojot jau 15 gadu, bet otru vedīšot uz dzimto zemi Lietuvu, ko arī tagad bieži apmeklējot. “Tagad jau cilvēki spiesti braukāt apkārt pa pasauli, lai atrastu sev darbu un nopelnītu iztiku,” viņa teica, piebilstot, ka arī kaimiņzemē netrūkstot labu amatnieku, taču nu jau gadatirgu laiks beidzoties. “Labs ir tas darbiņš, kurš izdarīts,” nosprieda vaļsirdīgā sieviete.
Ņina Kļimuka no Imanta Katlāpa iegādājās pat divus cirvja kātus.