Postījumus un citus apdraudējumus plūdi cilvēkiem un viņu mājām nav radījuši, toties nokļūšana tūristu un vietējo iedzīvotāju iecienītajā Cīravas mežaparkā ir apgrūtināta. “Labākajā gadījumā bez gumijas zābakiem nu nekādi!” uzsver cīravniece un tūrisma organizatore Sarmīte Braša.

Cīravas centrā no dzirnavu puses var saklausīt ūdens mutuļošanas skaņas, un, visticamāk, kūstošo ledus un sniega ūdeņu radītās straumes trakojošās, putojošās šaltis ieradīsies lūkoties cilvēki no tuvienes un tālienes. “Pieļauju, ka šonedēļ ūdens līmeņa kāpumu Durbes upē izmantos ūdenstūristi,” vērtē S. Braša. “Reizi pa kādiem gadiem šādi te notiek, kad ir lielākas un sniegotākas ziemas. Iepriekšējo reizi līdzīgu skatu varēja novērot 2017. gadā,” viņa turpina.

“Ūdens līmenis iepriekš bija augstāks, arī tajā pašā 2017. gadā.

Tāpat atceros, ka arī 80. gados kušanas ūdens, ko zeme nespēj savākt un uzsūkt, no dīķa gāzās iekšā upē, tā nespēj ņemt tik daudz ūdens masu pretim un, kur krasti zemāki, iet pāri,” stāsta cīravniece.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs trešdien pēcpusdienā brīdināja, ka Durbē pie Cīravas ūdens līmenis vairs tikai par desmit centimetriem atpaliek no 2017. gada novembrī sasniegtā plūdu maksimuma.

“Otrdien vēl tik traki nebija kā tagad,” trešdienas rītā laikrakstam atzina Cīravas pagasta pārvaldnieks Andris Petrovics. Vairākas dienas ir silts, nav pie sala. “Upe tagad piepildās un pārpildās ar ūdeņiem no lediem un sniegiem, plus vēl šonedēļ arī stipri lija,” papildina pārvaldnieks.

Bijis pagasta apsekošanā, lai pārliecinātos, vai plūdi neapdraud mājas un citādi cilvēku ikdienas dzīvi. Mājas neatrodas tieši līdzās upei, kur tās netālāk, nav zemu krastu. “Arī nekādus ziņojumus neesam no iedzīvotājiem saņēmuši,” piebilst A. Petrovics. “Jāņem vērā, ka pie mums ir lielāka ziema, sniegs bija vairāk nekā pusmetru,” viņš norāda, teicot, ka decembra beigās pie intensīvas snigšanas un sala visu laiku telefons bijis karsts un tehnika turēta gatavībā – bijis ko norakties.

“No Cīravas līdz Aisterei vienmēr vērojamas krasākas atšķirības laikapstākļos,” uzsver A. Petrovics. Smagā sniega un sala dēļ lūzuši vecākie un iztrupējušie koki.

“Iespējams, ka tagad Cīravā brauks ūdeņus skatīties, bet vienlaikus jābrīdina, ka plūdu dēļ ir apgrūtināta, tikpat kā neiespējama iekļūšana Cīravas mežaparkā – tiltiņš ir applūdis, ūdens līdz potītēm un augstāk,” teic S. Braša, kura trešdienas rītā devusies nolasīt apmeklētāju skaitītāja datus uz tiltiņa pie ieejas iecienītajā pastaigu objektā.

Bijusi pārsteigta, ka ieeja parkā pārvērtusies par dīķi. “Leģendu taka”, kur izvietotas plenērā gatavotās koka skulptūras, arī applūdusi. “No baznīcas puses nokļūšana mežaparkā bez slapjām kājām nav iespējama, mēģināt var tikt no Cīravas arodskolas puses, ja apmeklētājiem līdzi ir piemēroti apavi, taču zem ūdens uz tiltiņa ir vēl arī ledus,” norāda tūrisma organizatore, kuru dēvē par mežaparka saimnieci. Tiltiņš pavasarī noteikti būs jāremontē vai jātaisa no jauna.

Kāpjot ūdens līmenim citās upēs un ūdenstilpēs, plūdi vērojami arī citviet. Piemēram, Tebra trešdien bija applūdinājusi takas un tiltus Aizputē.

UZZIŅAI

Oranžais brīdinājums – atsevišķos upju posmos tiks sasniegts ūdens līmenis ar atkārtošanās varbūtību reizi desmit gados. Iedzīvotājiem jābūt gataviem pasargāt sevi un savu īpašumu. Iespējama īpašumu un transporta infrastruktūras applūšana. Var tikt traucēta elektroenerģijas un ūdens piegāde, kā arī telekomunikāciju sakari. Iespējama evakuācija. Iedzīvotāji aicināti nepārvietoties plūdu apdraudētajās teritorijās.