Upes platas, bet postījumu nav
Līdz ar janvāra beigām aiz muguras varētu būt gan lielākās vētras, gan mainīgo laikapstākļu izraisītie plūdi Kurzemes upēs, spriež eksperti. Un, lai arī mūspuses upēs vēl šajās brīvdienās bija izsludināts oranžais brīdinājums par applūšanu, līdz šim piedzīvotie plūdi mūspusē milzu postījumus nav nodarījuši.
Argots Pakalns
"Kurzemes Vārds"
Pazeminoties gaisa temperatūrai, ūdens līmenis upēs jau sācis kristies. Vietām Kurzemē mazās upītes vēl vakar no rīta atgādināja pārplūdušas pļavas, taču par plūdu draudiem mājsaimniecībām jāuztraucas nebija. Dienvidkurzemes novada domes izpilddirektors Uldis Vārna, sazinoties ar pagastu pārvaldniekiem, noskaidrojis, ka vietām upes ir pārplūdušas, tomēr situācija nekur nebija kritiska. “Nav jāevakuē iedzīvotāji vai kāda mājsaimniecība jāpārceļ, jo līdz dzīvojamām mājām vēl ir rezerve,” pastāstīja U. Vārna.
Viņš sacīja, ka Gramzdā esot ceļa pārrāvums, kura dēļ cilvēki sestdien nav tikuši uz darbu, Lažā divi koki uzgāzti kādai ēkai, bet cilvēki nav cietuši. Otaņķu pusē fiksēti elektropārvades līniju pārrāvumi, taču šobrīd tie jau novērsti, kā arī Medzes pagasta Liedagos par pāris metriem noskalota kāpa.
Tikmēr Dunikā plūdi pārrāvuši pašvaldības ceļu, ko vakar jau laboja. Pie Vaiņodes ūdens līmenis esot paaugstināts, bet taču ne kritisks, arī Durbes apkaimē līmenis ūdenskrātuvēs normas robežās, vienīgi esot neliela pārslodze meliorācijas sistēmā. Vietām ūdens plūst pāri ceļiem, bet bez bīstamām sekām. Pārplūdusi arī Virgas un Gaviezes robežupe Vārtāja, kuras krasta līniju vakar bijis grūti saskatīt. Nedaudz paaugstināts ūdens līmenis Virgas Prūšu ūdenskrātuvē – taču ne tik kritisks kā vētrā pirms nepilna mēneša. Aizputē nedaudz applūdusi Tebras upe lejpus dambim.
Kopumā Kurzemi skārušie plūdi un vētras nav uzskatāmas par vērā ņemamām, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadošais eksperts Arnis Šults. Viņš skaidroja, ka ikvienas dabas kataklizmas gadījumā VARAM sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru jau iepriekš modelē iespējamo situāciju un tās radītos riskus un atkarībā no prognozēm par tuvojošās vētras vai citas dabas katastrofas spēku un mērogiem iedarbina vai nu valsts, vai reģionāla mēroga civilās aizsardzības plānu, un sadarbojas to seku likvidēšanā. Kā vienīgo situāciju, kuras seku novēršanai šogad janvārī bijusi nepieciešama aktīva un visaptveroša rīcība, eksperts minēja Gaujas upes pārplūšanu pie Ādažiem. “Vētras un plūdi, kas šogad notika Kurzemes pusē, nav uzskatāmi par katastrofu,” sacīja A. Šults, norādot, ka Latvijā kopumā pēdējo 15 gadu griezumā lielākā valsts mēroga katastrofa bija 2006. gada janvāra orkāns, kas tautsaimniecībai nodarīja aptuveni 15 miljonu eiro zaudējumus, bet nākamās trīs – 2010. gada pavasara plūdi un vētra, 2013. gada plūdi, kā arī 2017. gada augusta lietavas.
Tik postošas vētras un plūdi kā janvārī šoziem vairs nav gaidāmi, jo, lai arī pavisam no ciklonu ietekmes Latvijai izvairīties neizdosies, gaisa temperatūras svārstības un nokrišņu daudzums februārī gaidāms mazāks, prognozē Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis un piebilst, ka šonedēļ Latvijā atkal valdīs sals, bet brīvdienās atgriezīsies atkusnis.