Patlaban melioratori par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tīra Otaņķes upi Nīcas un Grobiņas novadā. Darbus veic valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. Taču veids, kā tas tiek darīts, upei nodara vairāk posta nekā labuma, norāda hidroloģe Loreta Urtāne.

Par situāciju Otaņķes ietekā ezerā sašutis otaņķnieks Jānis Berķis. Upes posms tiek tīrīts, bet pie ietekas tā pilnībā aizaugusi. “Upes gals ir ciet. Trīssimt metru paliek neaiztikti. Ar laivu nevar izbraukt cauri, jāvelk,” pārliecinājies vīrs. Iepriekš, kad vēl nav bijis dambju, viss upes ūdens pavasaros applūdinājis pļavas un aiztecējis prom, taču tagad situācija esot citādāka. “Apkārt ir novadgrāvji ar dambjiem… un tagad būs problēmas visam ciemam. Ja to neiztīrīs, būs galīgi grīstē,” prognozē J. Berķis.

“Kad nodeva dambi, no ministrijas bija atbraukuši. Runāju ar viņiem,” apliecina J. Berķis. Sākumā viņam atbildēts, ka upes galu iztīrīs, taču pēc laika paziņots, ka tas tomēr netiks darīts. Šāda procedūra neesot paredzēta projektā. Turklāt šeit esot lieguma teritorija. Taču vīrs pārliecināts, ka tā nebūt nav. 

Bet projekta īstenotāji apgalvo, ka šajā vietā nekādas darbības veikt nedrīkstot, jo Eiropas Savienības fondu finansētais projekts to neparedz.

“Tam cilvēkam, kas satraukts par situāciju, ir pilnīga taisnība. Pavasarī būs milzīga plūdu situācija,” apgalvo hidroloģe Loreta Urtāne. Ar Zemkopības ministrijas ziņu Otaņķē veiktās darbības radījušas apstākļus, kad plūdu risks nevis samazinās, bet gan palielinās.

Lai arī teritorija pie Liepājas ezera un Otaņķes gala ir aizsargāja, tas tomēr neliedzot upi atbrīvot no sanesumiem.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 1. septembra numurā.

 #kvards-20120901-01#