liepajniekiem.lv
Lai gan izperētus mazuļus ligzdā pa gabalu neredz, tomēr grobiņnieki, garāmbraucēji un arī ornitologi pauž, ka, tā kā stārķi savu māju uzcēluši šādā vietā, jācer uz demogrāfiskās situācijas uzlabojumu.
Izmanto pašvaldības infrastruktūru
“Tā kā stārķi simbolizē ģimenes pieaugumu, dod, Dievs, lai tiešām turpmāk veiktos gan ģimenēm, gan arī pašam stārķu pārim!” novēl ornitoloģe, balto stārķu pētniece Māra Janaus.
Dienvidkurzemes novada Tūrisma aģentūras vadītāja Ieva Skābarde atzīst, ka stārķi tiešām piesaistījuši iedzīvotāju uzmanību, un, cik zina no stāstītā, lielie putni šajā vietā tiešām ligzdo pirmo reizi. Mazuļus ligzdā gan nav nācies līdz šim pamanīt.
M. Janaus teic, ka, iespējams, stārķu pāris ir jauns, nepieredzējis, tādēļ ligzdošanas sezona tiem bijusi nesekmīga, jauniem putniem pirmajā reizē veiksmīgs perējums ir diezgan reti.
“Vispār Kurzemē stārķiem mazuļus izdodas izperēt un izaudzināt sliktāk nekā citos Latvijas novados,”
pauž M. Janaus. “Pirmkārt, Kurzemē ir ļoti augsta ligzdu izplatība jeb izvietošanās blīvums, līdz ar to konkurence uz barību ir diezgan liela. Otrkārt, Kurzeme ir vieta, kur salīdzinoši daudz vairāk zemnieki izmanto ķīmikālijas lauku apstrādē, kas negatīvi ietekmē putnu dzīvošanu,” viņa skaidro.
Šo ligzdošanas sezonu ornitoloģe šobrīd var raksturot kā vidēju.
Vieta daudziem šķiet neparasta – Grobiņas stārķi ligzdu uzvijuši pilsētā, intensīvas satiksmes ceļa malā, taču putnu pazinēja norāda, ka baltie stārķi labprāt izmanto ne vien šādas augstas vietas, kas kalpo tūrisma mērķiem un kā vides objekti, bet arī dažādas infrastruktūras sniegtās priekšrocības, kur droši uzvīt ligzdu.
“Tagad, kad ir aktīvas runas par pieminekļu nojaukšanas trakumu, tad uzreiz man prātā nāk viena ļoti neparasta stārķu ligzdošanas vieta. Proti, Inčukalna Brāļu kapos ir dzelzsbetona sievietes skulptūra – uz tās paceltajām rokām stārķi uzvijuši ligzdu,” saka M. Janaus.
Tur ligzda jau ir gadu desmitiem, ornitoloģe cer, ka putnu dēļ tiks izdomāts kāds risinājums.
“Arī cilvēki pie savām mājām var palīdzēt stārķiem iekārtoties.
Ja nevēlas, ka stārķi ceļ ligzdas uz jumtiem, elektrības stabiem, tad saimnieki var izveidot ligzdu platformas.
Ne visiem ir šādas iespējas – tas prasa naudu un darbu, lai gan ar katru gadu šādas aktivitātes pieaug. Piemēram, šādi putnu saudzēšanas nolūkos rīkojas elektriķi, kuri kārto elektrolīnijas,” norāda ornitoloģe.
Putnu pētniece sarunā ar liepajniekiem.lv gan piemin, gan atgādina, ka baltie stārķi patiesībā nav mūsu Latvijas iedzimtie un raksturīgie putni.
“Viņi ir ienācēji mūsu valsts teritorijā. Tas notika līdz ar lauksaimniecības attīstību. Mēs vairāk esam bijuši mežu zeme, kas savukārt ir raksturīgāka vide melnajiem stārķiem. Baltie stārķi ar Latviju ir saistīti, kad tika līsti līdumi, iekoptas zemes viduslaikos. Cik daudz esam lasījuši latviešu folklorā, kur būtu pieminēts baltais stārķis?” pauž M. Janaus. Stārķi ir vairāk dienvidu zemju un Āzijas putni.
Zīme var sākt bojāties
Tēlnieks Ģ. Burvis zina, ka viņa veidoto kokamatniecības mākslas darbu, kas tapis pirms vairāk nekā 30 gadiem, izmanto putni.
“Tur ir ne tikai koks, bet arī metāls izmantots,” viņš piebilst. Tur, kur stārķi uzvijuši ligzdu, jeb robežzīmes platākajā vietā ar padziļinājumu vidū, kas šo konstrukciju padara putniem ērtu, jo skaidri zināms, ka ligzda nenokritīs, atainots Grobiņas simbols – pils ar vairākiem torņiem.
“Ir jāskatās, kā šis darbs varēs sadzīvot ar putniem,”
pauž tēlnieks.
Pirmkārt, jāņem vērā, ka tur, kur pastāvīgi dzīvo putni, tiek noķēzīts. Ģ. Burvis atzīst, ka robežzīmes stabs jau ir mainījis toni.
Otrkārt, vijot ligzdu, putni izmanto ne vien zarus, salmus, lapas un citus sausus materiālus, bet arī dažādus augsnes elementus, lai ligzdai būtu stabils pamats. Tie, ilgstoši nonākot saskarē ar koku, var izraisīt koka pūšanu, trupēšanu.
“Tādējādi var samazināties zīmes mūžs. Ja to grib saglabāt, jāmeklē kāds tai un putniem draudzīgs un stilistiski atbilstošs risinājums,” norāda Ģ. Burvis.
Viņš iesaka, ka viens no variantiem ir virs pils torņiem izveidot vietu ligzdas formā, kur putniem turpināt dzīvot nākamajās sezonās.
“Esmu ligzdas formas veidojis jau iepriekš, to nebūtu grūti izdarīt, lai neciestu gan simboliskā robežzīme ar uzrakstu, gan putnu jeb dabas mākslas pienesuma radītās asociācijas,” saka tēlnieks.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.