Bailes, nezināšana, informācijas trūkums – tie ir galvenie šķēršļi, kas līdz šim kavējuši uzņēmējus darbā pieņemt invalīdus. Lai šo plaisu starp abām pusēm mazinātu, Fonds “Libavas filma”, Nīcas pašvaldība un Liepājas Neredzīgo biedrība kopīgiem spēkiem gatavojas īstenot projektu “Lauku uzņēmēju apmācība invalīdu integrēšanai darba tirgū”.

Divi gadi, lai tiktu skaidrībā

“Attieksmei un savstarpējām attiecībām ir jābūt pavisam vienkāršām – darba ņēmējs un darba devējs,” noteikti saka Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis. “Invalīds ir tieši tāds pats cilvēks, kā visi citi.”

Tādēļ arī tapis šāds projekts, kas ļautu abām pusēm vienai otru labāk saprast. Tas ļautu palīdzēt uzreiz divām sociālās atstumtības riska grupām – invalīdiem un lauku uzņēmējiem, kam pašreizējos ekonomiskajos apstākļos arī neklājas viegli.

Projekta autori uzsver, ka no šādas sadarbības ieguvējas būs abas puses. Jo uzņēmējs, nodarbinot invalīdu, saņem valsts atbalstu – divu gadu garumā algu viņam maksā valsts, uzņēmējs var ietaupīt savus līdzekļus. Šādu sadarbību organizē Nodarbinātības valsts aģentūra. “Un pa šo laiku abas puses var tikt skaidrībā, vai ar darbu var tikt galā un vai visi ir apmierināti. Un, ja sadarbība ir abpusēji izdevīga, tad uzņēmējs, protams, būs gatavs to turpināt arī pēc tam, kad valsts atbalsts būs beidzies,” piebilst M.Ceirulis.

Turklāt uzņēmējam nav jābīstas, ka invalīda darbavietas iekārtošana no viņa prasīs lielus izdevumus. Speciālās datorprogrammatūras valsts subsidētajai darba vietai apmaksā līdz tūkstoš latu apjomā vienam cilvēkam. Par to, kā tas viss praktiski notiek, arī stāstīs projekta nodarbībās.

Par projekta īstenošanas vietu izvēlēta Nīca, taču tur gaidīti gan uzņēmēji, gan invalīdi no visa rajona un arī Liepājas.

Projektu atbalsta Īpašu uzdevumu ministrijas sekretariāts sabiedrības integrācijas lietās.

Var strādāt visdažādākajās jomās

Doma par šāda projekta nepieciešamību radusies fonda “Libavas filma” pārstāvei un režisorei K.Jākabsonei. Viņas veidotās dokumentālās filmas parasti orientētas uz Latvijas mazākumtautībām. Taču tad viņa nonākusi pie secinājuma, ka ir vēl citas sabiedrības grupas, kas sociālās atstumtības riskam pakļautas daudz vairāk, tādēļ tām būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību. Tad viņa sākusi meklēt iespējas ne tikai uzrunāt sabiedrību no ekrāna, bet darīt šo ļaužu grupu labā ko pavisam praktisku.

Ekonomists Arvils Jākabsons kopā ar Māri Ceiruli veido teorētisko mācību programmas daļu. “Libava filmas” ieguldījums ir audiovizuālie mācību līdzekļi, kas pēc projekta paliks Liepājas Neredzīgo biedrības īpašumā. Bet Nīcas pašvaldības pārstāve Gunita Šime organizēs auditoriju. Viņa jau sākusi pie strādāt, uzrunājot vietējos uzņēmējus – viesu māju īpašniekus, zemniekus, zivju pārstrādātājus arī personīgi.

Bet invalīdi var strādāt visdažādākajās jomās, arī kokapstrādē, uzņēmumos, kur vajadzīgi operatori, pašvaldības iestādēs. Tikai jāizvērtē katra cilvēka spējas un katra darba specifika.

Pērn uzņēmēji pat paši vaicājuši Liepājas Neredzīgo biedrībai pēc darbiniekiem. Tā, piemēram, sadarbība izveidojusies ar uzņēmumu “Priekules maiznieks”, zivju pārstrādes rūpnīcu. Sadarbībā ar uzņēmumu “IG Latvija” strādāja 60 invalīdu, taču diemžēl viņiem līdz ar citiem darbiniekiem nācās darbu šajā uzņēmumā zaudēt. Tātad, pārliecināti projekta autori, iespējas ir, tās tikai jāprot izmantot.

Pielāgoties vajag abām pusēm

Viena no problēmām, ar ko saskaras projekta autori, ir – informācijas aprite. Šajā jomā sabiedrībā ir tik vāja, ka par daudziem invalīdiem, potenciālajiem darbiniekiem, nezina pat organizācijas, kas strādā viņu atbalstam, piemēram, Liepājas Neredzīgo biedrība. Tā palīdz un atbalsta ne tikai redzes, bet arī citus invalīdus. Tāpēc ir vajadzīga sadarbība ar pašvaldībām un to sociālajiem dienestiem. 

Līdzšinējā Neredzīgo biedrības pieredze liecina – pats galvenais ir panākt, lai cilvēks ar īpašām vajadzībām saņemtos, iznāktu no mājām un sāktu strādāt. “Nezinu nevienu, kurš pēc tam, kad pamēģinājis strādāt, būtu gribējis griezties atpakaļ. Ja vien veselība atļauj, viņš meklēs visas iespējas darba attiecības turpināt,” pārliecināts M.Ceirulis. Turklāt Latvijā ir arī aizvien vairāk iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iegūt un turpināt izglītību.

“Neviens no laba prāta nav izvēlējies kļūt par invalīdu, bet, ja reiz tā ir noticis, tad jāmācās dzīvot pa jaunam, jāapgūst jaunas prasmes un iemaņas, jāmēģina pielāgoties,” saka M.Ceirulis. “Turklāt jāpielāgojas ir abām pusēm – arī sabiedrībai.”

Uzziņai

– Pirmā projekta “Lauku uzņēmēju apmācība invalīdu integrēšanai darba tirgū” nodarbība notiks 29.oktobrī pulksten 10 Nīcas Pieaugušo izglītības centrā.
– Pārējās nodarbības – 5., 12. un 26.novembrī.
– Sīkāka informācija un pieteikšanās (līdz 27.oktobrim) pie Gunitas Šimes pa tālruni 634 89484 vai 2 6885690.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”