Kartē atzīmētas Pāvilostas novada dižākās priedes. Tas
noticis  lielāka projekta laikā. Vēl tiks
sakopta pelēkā kāpa un ir plānoti vairāki brīvdabas semināri.

Pērn izstādē pāvilostnieki
lepojās ar trim novada simboliskākajiem un dižākajiem kokiem. “Tās ir mūsu
slavenās priedes,” skaidro biedrības “Pāvilostas kultūrvēsturiskais
vides centrs” vadītāja Marita Horna. “Vētras, līkā un Zvanu.”
Viena no tām gan ir nolūzusi, līdz ar to projekta pasākumu savā ziņā var dēvēt
arī par jauna simbolu meklējumiem.

Par Pāvilostas
priedēm atzinīgi izteicies arī vides inspektors Andris Maisiņš. Diemžēl
grandiozākās pārstāves jau sen ir nozāģētas, skumji nosaka M. Horna.
“Lielās, pamatīgās priedes Atmodas sākumā pirmās atdeva malkai. Katram
laikam savas vērtības.”

Pagājušajā nedēļā
biedrība kopā ar jaunsargiem un A. Maisiņu devās izzinošā pārgājienā, lai uzmērītu un kartē
iezīmētu dižākās un ainaviskākās piejūras kāpās augošās priedes. Pētnieki tās lūkot nedevās uz labu laimi. Ar vietām, kur varētu augt
meklētais simbols, dalījās jaunsargi. “Viņi to mežu ir izmaluši krustu
šķērsu. Kad ir pats štruntīgākais laiks, tad viņi iet,” par jauniešu
zinātkāri un apņēmību stāsta M. Horna.

Jaunsargus projektā
biedrība iesaistīja tāpēc, ka viņi dažāda veida aktivitātēm ir atsaucīgi.
“Viņi mums vienmēr ir kāpās nākuši līdz,” atminas biedrības vadītāja.
“Pirmo reizi bērni līdzēja nomērīt dabas liegumu kāpai. Kad tas tika
apstiprināts, uzreiz sazinājāmies ar jaunsargiem, un viņi palīdzēja ierakt
stabus, iezīmēt robežas.”

“Priede
paliek priede – pārāk resna jau tā nebūs, bet ir kāda, kas izceļas,”
stāsta jaunsargu vadītājs Kaspars Rudītis. “Pats pasākums jauniešiem un
arī man ir ļoti noderīgs. Ļoti daudz esmu pa mežu staigājis un skraidījis, bet
neviens man nav tā stāstījis par kokiem, kā to darīja Andris Maisiņš. Tas ir
kas jauns.”

Piejūras mežs,
kurā notika priežu pētīšana, ir bagātīgs ne tikai ar dabas vērtībām, bet arī
vēsturi. Ik uz soļa ir pa kādam aizsargājamam augam vai padomju laika kara bāžu
liecībai. Vairāki biologi šo apvidu ir nodēvējuši par vērtīgu.

Skaidrojot
nepieciešamību apzināt un aizsargāt diženākās priedes, vides inspektors A.
Maisiņš min vairākus iemeslus: “Viens ir tas, ka smuki izskatās. Var
uztaisīt lielas galda mēbeles. Bet, ja paskatāmies atpakaļ vēsturē, latviešu
tautai vienmēr dižkoki ir bijuši svarīgi.” Tautasdziesmās ir daudz
aprakstīts, kā cilvēki slavinājuši dabas varenību. “Tā bija ticība dabai,”
pārliecināts A. Maisiņš.

Senlatvieši ar
šādu pārliecību devās uz tuvākajām svētvietām, kas parasti bija pie kāda liela
koka. “Mūsu senči cienīja un aizsargāja dižos kokus,” skaidro
inspektors. Diženos kokos mīt tikpat grandiozi putni. Jūras ērglis, kura
veidotā ligzda sver teju pustonnu, parastā kokā nevar savu mājokli veidot.
“Iesēdīsies kādā mazākā priedē un ar visu ligzdu to apgāzīs,” norāda
A. Maisiņš.

Ikkatram
dzīvniekam un augam dabā ir sava nozīme. “Zinātnieki ir paskaitījuši, ka
lielizmēra kritalās var būt pat līdz tūkstotim dažāda veida kukaiņu. Var
uzskatīt, ka tās ir kas līdzīgs Noasa šķirstam,” salīdzina inspektors.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 29. aprīļa numurā.

#kvards-20140429-06#