Polijas un Vācijas uzņēmēji izrādījuši interesi par Latvijas pienu. Piedāvājums to iepirkt izteikts kooperatīva “Jaunais piens” valdes priekšsēdētājam un zemnieku saimniecības “Dzintari” īpašniekam Andrejam Kārklim un kooperatīva “Piena ceļš” vadītājai Ilzei Aizsilniecei. Līgumi vēl nav noslēgti, taču piedāvātā cena esot gana izdevīga. Līdzīgas aktivitātes izrādījuši arī Itālijas piena pārstrādātāji. Bet jau ilgāk nekā gadu slaukumu  no latviešiem iepērk lietuvieši.

Natālija Zuļģe no Rucavas pagasta zemnieku saimniecības “Ventiņi” pauda izbrīnu, cik ļoti strauji var izmainīties attieksme pret nozari un tās izredzēm. Pavisam nesen piena ražotājiem nenogurstoši tika stāstīts, ka mazajām saimniecībām nav nekādas perspektīvas, ka izdzīvos tikai tie piena lopkopēji, kam ganāmpulkā ir pussimts un vairāk govju. Bet tagad izrādās, ka piens ir deficīts un tā pietrūkst visā Eiropā. Ja pienu Latvijā sāks iepirkt poļi, vācieši un itālieši, pieprasījums palielināsies un cenas kļūs augstākas. Arī vietējie pārstrādātāji tad maksās vairāk, apgalvoja pieredzējusī lauksaimniece.

Par pienu, ko saimniecība pārdod kooperatīvajai sabiedrībai “Nadziņi 1”, jau tagad maksājot vairāk. Tas nozīmē, ka pieaugošās dārdzības apstākļos izdodas noturēties, kā mēdz sacīt, virs ūdens.

“Ventiņos” govju skaits turoties ceturtdaļsimta līmenī. Brīžiem slaucamo gotiņu esot vairāk, brīžiem – mazāk. Kūtī aug vismaz piecas telītes. Saimniekotājiem gribas, lai ganāmpulks būtu lielāks, tādēļ tiekot domāts par attīstību.

“Man kā piena lopu saimniecības vadītājai šajā ziņā nekādu aizspriedumu nav – produkciju pārdodam tam, kas par to vairāk maksā,” sacīja Kalētu pagasta zemniece Ruta Šekava. Protams, labprātāk viņa sadarbotos ar pašu valsts pārstrādātājiem, taču tas nedodot ilglaicīgas garantijas. Piena ganāmpulku veidotājiem tieši tādas esot vajadzīgas, jo govi nevar kā zosi izaudzēt vienā vasarā.

“Par tiem poļu un vācu piedāvājumiem nav izrunāts, viņi tiešām vēlas sadarboties ar mums,” braucot uz Valmieru, lai tiktos ar kolēģiem no kooperatīvās sabiedrības “Jaunais piens”, teica Liepājas rajona kooperatīvās sabiedrības “Dzēse” valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics. Viņš cer, ka tuvākajā laikā par šo tematu spēs pastāstīt vairāk, bet pagaidām varot sacīt, ka Eiropā un pat visā pasaulē piens ir deficīts un nākotnē šajā ziņā nekas nemainīsies. Situācija, ka pieprasījums pēc piena jau tagad ir lielāks, nekā ražotāji spēj apmierināt, veidojas tāpēc, ka Āzijas un Tuvo Austrumu zemes tagad sāk attīstīties, tās domā par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku.

“Arī lietuvieši pieprasa pienu vairāk, nekā mēs spējam viņiem iedot,” sacīja Māris, piebilstot, ka patriotisks noskaņojums Liepājas rajona kooperatorus tomēr mudinot daļu no piena produkcijas pārdot Latvijas piena pārstrādātājiem. Viņi, ar sapratni izvērtējuši situāciju, tagad arī esot sākuši maksāt vairāk.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds” 

Kad Latvijas pienu sāks eksportēt uz Vāciju, Itāliju un Poliju, mūsu brūnaļu intervijas Eiropas medijiem kļūs par ikdienišķu parādību.