Piensaimniekiem grūtajos laikos, kad pārstrādātāji maksā maz vai vispār atsakās pieņemt slaukumu, produkcijas tiešo realizāciju traucē arī kvotu sistēmas nosacījumi. Tādēļ šonedēļ valdība lēma par to, kā efektīvāk nodrošināt kvotu pārdali. Ministru kabineta noteikumu grozījumos, ko izstrādājusi Zemkopības ministrija, arī turpmāk paredzēts nošķirt tos ražotājus, kuriem līdz šim kvota nav bijusi piešķirta, no tiem, kam tā ir, taču kas līdz pieteikuma iesniegšanas termiņam piena ražošanas paredzēto apjomu izpildījuši vismaz 90 procentu apmērā.

Izmaiņas noteic, ka jaunajiem ražotājiem katrā pieteikuma izskatīšanas kārtā no valsts rezerves tiks piešķirts ne vairāk par 30 procentiem, bet pārējiem ražotājiem būs pieejami ne mazāk kā 70 procenti kvotu.

Runājot par atkārtotu valsts rezerves sadali 2008./2009. kvotas gadā, noteikumi pieprasa, ka ražotājam līdz šī gada 1.martam piešķirtā kvota bija jāizpilda vismaz 95 procentu apmērā.

Centienos visnotaļ veicināt piena ražotāju darbošanos, grozījumos iekļauta prasība, ka piena pircējs ar ražotāju par piegādāto produkciju norēķinās ne retāk kā vienreiz mēnesī. Turklāt samaksai jāatbilst noslēgtajā līgumā ietvertajām saistībām gan par samaksas termiņiem, gan par piena kvalitātes rādītājiem.

Stāstot par piena kvotām un to izpildes iespējām, Grobiņas pagasta zemnieku saimniecības “Straumēni” īpašniece Ausma Būre teica, ka viņai savulaik nācies tiešās tirdzniecības kvotas pārveidot uz pārstrādei paredzētajām. Tas nav bijis vienkārši un prasījis laiku. Toties tagad saimniecībai ar paredzēto ražošanas apjomu izpildi neesot nekādu problēmu. “Mēs ielās pienu tirgot negrasāmies. Lai to darītu, ražotājiem nepieciešamas ne tikai papildu telpas, bet arī papildu līdzekļu ieguldījums. Turklāt neviens nespēj pateikt, cik ilgi jaunā kārtība pastāvēs. Es sliecos domāt, ka ielu tirdzniecība būs īslaicīga. Gan jau lietas sakārtosies un viss ritēs kā līdz šim,” viņa sprieda.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”