Vakar notikušajā biedrības “Liepājas Lauksaimnieku apvienība” valdes sēdes darba kārtībā bija pašlaik nozīmīgākie jautājumi par to, kāds būs nākamā gada subsīdiju projekts, vai izdosies izlīdzināt Eiropas Savienības maksājumus lauksaimniekiem un cik lielu lauku apsaimniekotāju atbalstu izpelnīsies nule darbību uzsākušais lauksaimniecības riska fonds.

Apvienības valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane uzskata, ka tās ir aktualitātes, par kurām lauksaimniekiem jāpauž savs viedoklis. Līdz šim gan to neesot izdevies dzirdēt. Viņa līdz šim neesot sagaidījusi nevienu rajona lauksaimnieka telefona zvanu vai apmeklētāju, kurš būtu skaidri un nepārprotami paziņojis par savu attieksmi nākamā gada valsts budžeta projekta sakarā. Arī presē neesot gadījies lasīt publikācijas, kurās zemnieki izteiktu savu neapmierinātību ar budžeta veidošanas gaitu. Kaut gan tieši tagad to vajadzētu darīt, jo esot dažādas iespējas, kā sabalansēt izdevumus un ieekonomēt līdzekļus, neaizskarot valsts lauksaimniecības atbalsta programmu.

Protams, stingru nostāju par to, ka subsīdiju lielumam jāatbilst likumā noteiktajiem 2,5 procentiem no finanšu gada plāna, valdībai ir izteikusi gan Zemnieku federācija, gan “Zemnieku saeima” un citas lauksaimnieku organizācijas. Tās piekāpties nedomājot, kaut gan pieļaujot saprātīgu kompromisu, izprotot ekonomiskās situācijas sarežģītību. Visvairāk pārsteidzot un pat prātam neaptverama esot finanšu ministra Ata Slaktera rīcība, kurš, lieliski apzinoties, cik iznīcinošas būs sekas, tomēr atļaujas ķerties pie valsts atbalsta līdzekļiem lauksaimniecībai, kaut gan pats ir gan zemnieks, gan izbijis zemkopības ministrs.

Patlaban Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē tiekot strādāts pie tā, kuras no subsīdiju programmas sadaļām ir neaizskaramas un kurām finansējumu būtu iespējams samazināt. Protams, palīdzību nedrīkst atteikt jauno zemnieku rosināšanai, arī pieredzes apgūšanai jādod līdzekļi, taču diez vai finanšu ministram būšot patīkami, ka tikšot izteikts ierosinājums samazināt paredzēto finansējumu Mārketinga padomei tirgus veicināšanai, kas līdz šim baudījusi nesaprotami lielu atbalstu. “Vienmēr esmu centusies izdibināt, ko konkrēti no šīs tirgus veicināšanas saņem zemnieki,” sacīja Liepājas lauksaimnieku vadītāja. Tādu pašu vaicājumu esot iespējams uzdot par zinātniskajiem pētījumiem atvēlēto naudu.

Taču ar to vien, ka organizāciju pārstāvji darbojas Rīgā, šajā gadījumā esot par maz. Vienaldzīgi patlaban nedrīkstot būt arī šo apvienību ierindas biedri. Aizvadītajā nedēļā, kad Zemkopības ministrijā notika pagastu lauku attīstības speciālistu tikšanās ar ministru Mārtiņu Rozi, Ā.Jerumane esot centusies saprast, cik liela varētu būt lauku ļaužu aktivitāte, ja tos aicinātu piedalīties masu piketā galvaspilsētā. Diemžēl arī neviens no konsultantiem uz šo jautājumu neesot varējis atbildēt. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki jāmudina izteikties, jo tieši viņu loma šoreiz var izrādīties noteicošā.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”