liepajniekiem.lv
Vērtīgs kurss
Anna vairāk nekā divus gadus ir jaunsargu instruktore, tā ka jau uzkrājusi praktisku pieredzi darbā ar bērniem.
Lai kļūtu par valsts aizsardzības mācības (VAM) skolotāju, Jaunsardzes centra kursos apguva gan militārās zināšanas, gan to, kā gatavot nodarbības.
“Jaunsargu inspektoram jābūt daudzpusīgam, jāspēj jauniešiem iemācīt visu, kas paredzēts programmā. Tur ir topogrāfija, ierindas mācība, reglaments un valstij nozīmīgi vēstures notikumi. Ir arī šaušanas nodarbības, tāpēc jāprot gan vadīt šaušanu, gan ievērot drošības noteikumus.
Nevar noliegt, atbildība ir liela, bet arī par garlaicību nevar sūdzēties.”
Valsts aizsardzības mācība sākas vidusskolas 10. klasē un 2. kursā tehnikumos. Jauns novirziens, par kuru daudzi jaunieši vēl prāto, kam viņiem tas vajadzīgs. Dažus mājās baidot, ka tā ir armija.
Pēkšņi sākas mācība, kurā klases priekšā nostājas instruktors formastērpā, viņa komunicēšanas veids atšķiras no citiem skolotājiem, jo ir stingrāks.
“Pamatā šī mācība ir ieskats militārajā jomā, prasmēs un, nenoliegsim, pilsonisko nostāju veicinošs faktors. Būt pilsoniski aktīvam cilvēkam, zinošam, kā rīkoties krīzes situācijā,” Anna izceļ galveno.
“Ja nebūtu šī kursa, iespējams, daudzi pat neaizdomātos par to, kā katrs var būt noderīgs valstij, nevis domāt otrādi – kā valsts var noderēt viņam.
Runa ir par maziem soļiem ikdienā – savākt atkritumus, palīdzēt kaimiņienei, pieturēt durvis, ja kāds nāk, aiziet pastaigāties ar dzīvnieku patversmes suņiem. Mazie darbi veicina mūsu labbūtību.”
Anna uzskata, ka viņai jaunsargu instruktores darbs ir viens no veidiem, kā būt noderīgai sabiedrībā, sniegt kādam jaunas zināšanas, veicināt vēlmi izzināt.
Viņa aicina nebūt vienaldzīgiem un dara to pēc labākās sirdsapziņas.
Atgriezusies savā skolā
Anna iepriekš bija administratore kādā Liepājas uzņēmumā. Strādāja ofisā no pulksten 9 līdz 18, bet tad nolēma dzīvē ko mainīt.
Kad radās iespēja mācīties par valsts aizsardzības mācības skolotāju, izlēma – ir jāpamēģina!
Viņa atceras, ka pirmie pārbaudījumi sākās jau drīz pēc pieteikšanās Jaunsardzes centrā, kad nokļuva Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē.
Tur kareivju sagatavošanas kursos bija jāapgūst zināšanas un prasmes, ar kurām nebija saskārusies nekad.
Pirmkārt, jāpierod pie militārās disciplīnas un režīma. Salīdzinot ar civilo dzīvi, tas esot kā diena pret nakti.
Pateicoties šai izvēlei, Anna ir satikusi daudz kolēģu no citiem novadiem un pilsētām. Jaunsardzes rīkotajos kursos saplūst cilvēki no Latvijas malu malām. Nez vai, strādājot birojā, būtu iepazinusi tik daudz cilvēku, viņa prāto.
Esot interesanti atgriezties Grobiņas skolā. Tagad telpas glītākas un labi aprīkotas, ēkas savienotas. Turklāt Annas meita Beatrise arī ir šīs skolas skolniece.
Vēl viņa Grobiņas Mūzikas un mākslas skolā apgūst kokles spēli. Tā kā instruments ir paliels un bērns pats to nevar panest, mammai tas jāpalīdz aizvest, bet tas esot tā vērts, jo prieku sniedz meitas sasniegumi, uzstāšanās konkursos un koncertos.
Šobrīd Beatrise ir 3. kokles klasē, bet pavisam jāmācās 8 gadi. “Instrumentu piešķīra skola, turklāt pavisam jaunu,” Anna priecājas.
Viņa nekādā veidā meitu neietekmēja programmas izvēlē. Kā meita kokli ieskandināja, tā pie tās palika.
“Nākamgad Beatrise piedalīsies Dziesmu svētkos, kas būs iespaidīgs piedzīvojums,” mamma lepojas, ka meita muzicē Dienvidkurzemes koklētāju ansamblī “Stīga”, ko vada Gunita Riežniece.
Meita blakus mammai
“Tāpat kā es izdzīvoju kokles mācību, tā Beatrise – jaunsardzi. Viņa nāk man līdzi, piedalās pasākumos, iepazīstas ar bērniem un jauniešiem,” Anna gan pieļauj, ka tāds ir visu jaunsargu instruktoru bērnu liktenis.
Katrā ziņā Beatrise pati izvēlējusies būt mammai blakus viņas darbā. Līdzīgi kā ar kokli – neviens nespiež to apgūt. Tikai tas nu gan, ka jāpaliek pie principa: ja kas ir sākts, tas jānoved līdz galam.
Katram bērnam ir svarīgi, lai viņu nodarbībās papildus atbalstītu vecāki, un Beatrisei šajā ziņā nekā netrūkst.
Grobiņas Mūzikas un mākslas skolas metodiķe Kristīne Paipa ar patiku novērojusi, kā Anna meitu atved un nes kokli, pēc tam atbrauc pakaļ. Tiekas ar kokles skolotāju, ir ieinteresēta meitas sekmēs.
“Viņai vienmēr smaids skatienā, tā ka gribas smaidīt līdzi. Kad viņa ierodas skolā formā, tas liek sapurināties mums visiem,”
atklāj skolas pārstāve.
Anna ir laba, gādīga mamma, saka viņas draudzene Annija Bitere. Abas vienā dienā sākušas strādāt Jaunsardzes centrā, ir kolēģes.
“Es Annu pazīstu kā ļoti labu mammu un pozitīvu, atsaucīgu, izpalīdzīgu cilvēku. Viņa savā brīvdienā veda man nodarbību plānus, kad biju izdrukājusi nepareizos,” Annija atceras.
Viņa zina, ka arī citiem ar draudzeni viegli atrast kopīgu valodu un viņai veidojas labs kontakts ar valsts aizsardzības mācības audzēkņiem.

Vizītkarte
Anna Tetere
- 32 gadi.
- Dzimusi Liepājā, kopš 1999. gada dzīvo Grobiņā.
- Beigusi Grobiņas ģimnāziju.
- Pedagoģijas maģistre.
- Jaunsargu instruktore, iestājusies Zemessardzē.
- Audzina meitu.
- Labi jūtas formastērpā, bet patīk arī kleitas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.