Kaut gan diskusijas vēl nav norimušas, Zemkopības ministrijas budžeta samazināšana par 25 miljoniem latu likusi atteikties no lauku attīstības speciālistu algošanas. No 1. jūlija pagastu informētākie cilvēki palikuši bez darba, un neviens no viņiem skaidri nezina, kāds būs viņu turpmākais liktenis.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimmermanis gan aicinājis novadu vadītājus nopietni apsvērt speciālistu paturēšanu darbā, kā arī mudinājis vietējās pašvaldības uzņemties viņu atalgošanu. Jo vidējo un mazo zemnieku saimniecību īpašniekiem kompetents padoms būs vajadzīgs aizvien vairāk, jo īpaši tādēļ, ka ar nākamo gadu pieteikšanās Eiropas Savienības platību maksājumiem varēs notikt tikai elektroniskā veidā. Ja novadi būs ar mieru saglabāt lauku attīstības speciālistus, tad centrs uzņemas nodrošināt viņu apmācību un atstāšot arī konsultantu rīcībā tiem pērn izsniegto datortehniku, solījis M. Cimmermanis. Izskanējusi arī informācija, ka Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda tehniskās palīdzības programmas apcirkņos tiek meklēti līdzekļi, lai sniegtu finansiālu atbalstu to novadu lauku attīstības speciālistiem, kuros attīstības indekss ir negatīvs. Par to, ka tā varētu risināt problēmu, izteicies Zemkopības ministrijas departamenta direktors Aivars Lapiņš.

Grobiņas Novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols uzskata, ka bez informācijas un koordinatoriem zemniekus atstāt būtu nepareizi. Viņš jau atradis laiku, lai risinātu sarunas ar nule apvienoto pagastu lauku attīstības speciālistiem par to, kā nodrošināt viņu turpmāko darbošanos, jo uzskata uzņēmējdarbību un lauksaimniecību par prioritāti. Tādēļ viens no pirmajiem jaunievēlētās domes lēmumiem ir paziņojums par to, ka visās novadā ietilpstošajās pagastu pārvaldēs tiek saglabāta lauku attīstības speciālista štata vieta, to algos pašvaldība. Līdzīgi rīkoties apņēmusies arī Nīcas novada pašvaldība.

Savā postenī jūlijā strādāt turpina Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa, jo no darba pašvaldība viņu nav atbrīvojusi, taču par tālāko nekas neesot zināms. Neskaidrībā pašlaik dzīvojot arī Vērgales lauku attīstības speciāliste Rudīte Bērziņa. Vissāpīgāk esot apzināties to, ka pagasta zemnieki, kas ir lauksaimniecības produkcijas ražotāji un līdz ar to arī aktīvi nodokļu maksātāji, ne tikai nesaņems aktuālo informāciju, bet pačibēs arī kopības saiknes, ko viņa trīs gadu gaitā centusies izkopt.

“Uzskatu, ka lauku attīstības speciālisti ir ļoti vajadzīgi, viņi pašvaldībās stiprināja saikni ar lauksaimniekiem, kā arī nodrošinājām statistikas datu vākšanu. Atdeve bija nesamērojami lielāka par to atalgojumu, ko saņēmām. Turklāt visiem ir zināms, ka lauku sētās cilvēki strādā kā zirgi, tāpēc ļoti svarīgi tiem vismaz reizi mēnesī pulcēties, lai kaut uz mirkli pabūtu kopā un pārrunātu savas problēmas,” R. Bērziņa teica.

Cerīgi noskaņota bija Aizputes Novada domes sastāvā ievēlētā Kalvenes pagasta lauku attīstības speciāliste Iveta Šķubure, kas domā, ka vismaz vienreiz nedēļā bijušajos pagastu centros strādās cilvēks, kas konsultēs lauksaimniekus, jo arī priekšsēdētājs Aivars Šilis apzinoties, cik svarīgi ir sekmēt ražošanu laukos.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”