Zemkopības ministrija sagatavojusi un jau nosūtījusi valdībai apstiprināšanai projektu, kas turpmākajos divos gados paredz gandrīz divas reizes palielināt  koksnes ciršanas apjomus valsts mežos. Ņemot vērā bažas, ka valstī strādājošajiem koksnes pārstrādes uzņēmumiem nākamajā un aiznākamajā gadā varētu pietrūkt izejmateriālu resursu, jo privātajos mežos ir prognozējama diezgan strauja izstrādes samazināšanās, iniciatīvu šādiem plāniem esot  izrādījusi Kokrūpniecības federācija.

Tā uzskata, ka, šādi rīkojoties,  būtu iespējams paglābt sektoru, kas līdz šim bijis eksportspējīgs.  Tāpat ministrs Mārtiņš Roze, kas pārstāv Zaļo un zemnieku  apvienību, izteicies, ka mežizstrādes apjomu palielināšana par četriem miljoniem kubikmetru 15 750 hektāru platībā neradīšot draudus dabas aizsardzībai un apkārtējai videi, jo nogāzt esot  paredzēts tikai pieaugušās mežaudzes, kurām pienācis ciršanas vecums, kādu valstī esot daudz. Tāpat viņš noliedzis baumas, ka  ciršanas apjomu palielināšanas dēļ varētu tikt izmainīts “Meža likums”. Tāpēc secinājumi par koku sugu apdraudējumu esot izdarīti nepareizi.

Tomēr par projektā paustajiem nodomiem bažas jau pasteigušies izteikt dabas draugi un zinātnieki. Ornitologs Māris Strazds mežu izciršanas palielināšanas plānus kategoriski noraida, jo uzskata tos par alkatīgiem un pielīdzina kartupeļu lauka norakšanai tūlīt pēc tā apstādīšanas. Savukārt Latvijas Universitātes asociētais profesors Jānis Priednieks paudis viedokli, ka Zemkopības ministrija ar aprēķiniem par koksnes ciršanas pieļaujamajiem apjomiem  maldina sabiedrību. Tomēr, lai pierādītu, ka tas darīts apzināti, viņam  pagaidām vēl trūkstot informācijas par to, kā izplatītie skaitļi un aprēķini iegūti, kā arī esot vajadzīga pieeja valsts meža resursu monitoringa datiem. Zinātnieki uzskata, ka ministrijai pirms dokumenta apstiprināšanas ir jāsasauc Meža konsultatīvā padome, lai izskaidrotu projektā paredzēto Latvijas mežu izciršanas apjomu  grozījumu būtību, kā arī sniegtu speciālistiem šo vērienīgo plānu ekonomisko pamatojumu.

Atšķirīgs viedoklis ir pašiem mežu apsaimniekotājiem. SIA “G.M. Koks” īpašnieks Gundars Vītols “Kurzemes Vārdam” vakar teica, ka grozījumi varētu būt glābiņš visai mežu nozarei, kas tādējādi izvilktu dzīvību, jo pašlaik ļoti smagi klājoties gan mežu izstrādātājiem, gan koksnes pārstrādātājiem. Viņiem visiem esot paņemti līzingi, ko tie nespēj nomaksāt. Ja koksnes izstrādes apjomi palielinātos, tāda iespēja rastos. Arī eksports tiktu saglabāts, jo, lētāk no valsts iepērkot zāģbaļķus, pārstrādātāji spētu konkurēt Eiropas tirgū un pēc tam maksātu nodokļus saviem labdariem. Vienīgi viņš uzdeva jautājumu: vai nocirst paredzētos apjomus izdosies realizēt? Kur tas tā uzreiz radīšoties? Vai par to esot padomāts?

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”