Uz pirmo tikšanos aicināja bibliotēkas vadītājs Jānis Aigars. Viņš, kā ierasts, bija sagatavojis mīklas un pārdomājis visa pasākuma gaitu; tas ir divdaļīgs ar saturīgu starpbrīdi, kurā visi iemalko tēju, aprunājas par privāto dzīvi, kultūru un politiku.

“Mūsu formāts ir tāds, ka nesacenšamies. Esmu cilvēkiem jautājis, kā viņi gribētu, lai mīklu risināšana notiek, un saņēmis atbildi, ka tas veids, kāds ir, patīk vislabāk,” pastāstīja J. Aigars.

Apmeklētājiem svarīga ir kopīga laika pavadīšana, sadraudzība, taču bibliotēkas vadītājs domā, ka galvenā motivācija minēt mīklas ir likt smadzenēm strādāt.

Daļa minētāju ir senioru gados, un viņi rūpējas par sava prāta gaišumu.

“Esmu sameklējis un sakopējis mīklas. Iesākam ar vieglāku, tad pārejam uz grūtāku, ir lielā mīkla, zviedru mīkla, un palaikam uzeju arī kādu jaunu, ko izmēģinām,” bibliotekārs atklāja.

Visi min vienas un tās pašas – iesākumā katrs pie sevis klusībā, bet vēlāk, kad kāda atbilde palikusi neuzrakstīta, to meklē kopīgi, arī pārrunā, diskutē.

“Esam procesa kolektīvs, tāpēc dalībniekiem nav svarīgi mēroties zināšanām. Taču kaimiņos – Durbē, Aizputē – organizē nopietnas sacensības. Kurš vēlas – lūdzu, lai uz tām brauc!”

J. Aigars teica, ka citi vecpilnieki ne tikai to neņems ļaunā, bet turēs par savējo īkšķi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.