Operdziedātājas saikne ar Vecpili izveidojās pirms 17 gadiem, kad viņas uzstājās Rīgā, stāsta Vecpils senlietu krātuves vadītāja Dzintra Lāce.

Toreiz pēc koncerta pie opermākslinieces piegāja kāds vēsturnieks, kurš pastāstīja, ka viņas dzimta ir no Kurzemes un barons Oto Ernsts fon Rappe cēlis Svētā Laurencija Vecpils katoļu baznīcu.

”Jadviga Rappe bija pētījusi savu ciltskoku, bet laikam ap 1700. gadu nevarēja atrast pavedienu. Nu tas bija uziets, un viņa ar vīru, meitu un dēlu ieradās pie mums,” turpina Dz. Lāce.

”Ļoti emocionāls, dvēselisks cilvēks. Bija tik pārsteigta par mūsu baznīcu, bet Rappe jau vienlaikus cēla arī otru – Ilmājā. Atceros kā šodien, ka Jadviga, stāvot mūsu dievnamā, teica:

”Ja mans sencis te uzcēla divas baznīcas, tad mans pienākums arī ir šeit ko dot.

Vēlāk viņa par saviem līdzekļiem nopirka un uzdāvināja draudzei elektriskās ērģeles. Tajos gados mums sākās laba sadarbība.”

Operdziedātāja palīdzēja draudzei atjaunot baznīcu, finansēja jumta nomaiņu, daļēji – jauna zvana iegādi, un bija vēl citi plāni, taču nesaņēma pretimnākšanu no toreizējās Vecpils pagasta pārvaldes.

Jadviga Rappe pārtrauca sadarbību, un pārtrūka arī aizsākusies draudzība ar Dzintru Lāci.

”Pirms kovida mani sāka urdīt doma atkal uzaicināt Jadvigu atbraukt uz Vecpili. Gribēju, lai viņa uzzina, ka baznīca atdzimusi, draudze atdzīvojusies un kalpo brīnišķīgs prāvests Andris Vasiļevskis, kas organizē mākslinieciskus notikumus, kādiem baznīcā ir īstā vieta. Internetā sameklēju viņas kontaktus, un viņa atsaucās,” ar aizkustinājumu stāsta Dzintra Lāce.

”Viņai ir 71 gads, diemžēl slimo un vairs nedzied, bet māca jaunos vokālistus.

Tolaik strādāja divās konservatorijās – Varšavā un Gdaņskā, bet teica, ka palikšot vienā. Saņēma visus savus spēkus un atbrauca. Diemžēl vairs ne ar vīru, kā agrāk, viņu atveda dēls ar mazmeitu. Jadviga bija priecīga, ka atbraukusi, un jutās laimīga. Teica: ”Tagad virs Vecpils ir svētītas debesis, te ir tik laba aura, tā jāsargā!” Bija Labrenča svētki un katoļu kapusvētki, kuros bijām kopā. Pilskalnā lielā grāpī izvārījām Labrenča zupu, un visi tika paēdināti.”

Jadvigai Rappei garšo medus, un viņa saņēma dāvanā pilnu grozu šī kāruma, ko bija sarūpējusi Dz. Lāce kopā ar prāvestu Vasiļevski. Dažādas šķirnes.

Satikties ar viešņu atbrauca arī Liepājas bīskaps Viktors Stulpins; to operdziedātāja uzskatīja par lielu godu, vienlaikus sajūsminājās par baznīcas augstās amatpersonas cilvēcisko vienkāršību.

Viņa pati arī ir tāda, un neviens nepateiks, ka cilvēkam augsti zinātniski grādi, viņš dziedājis uz lielām skatuvēm un profesionālajā darbībā iekarojis augstas virsotnes, uzsver Dz. Lāce.

”Jadviga aizbraukusi, vēl no robežas man piezvanīja un teica, ka tagad rūpēsies par savu veselību, lai nākamajā vasarā varētu atbraukt atkal, atvest līdzi visus mazbērnus un parādīt viņiem senču zemi,” vecpilniece atzīst, ka pēc redzēšanās ar sirsnīgo draudzeni jūtas kā lidojumā un domās jautā viņai: ”Vai tiešām tā bija? Tā biji tu, un tā notika?”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.