Aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas Zivju resursu aģentūras zivju audzētavas “Pelči” speciālisti uz mūsu rajonu atgādāja vairāk nekā sešus tūkstošus pavasarī inkubētu un tagad jau krietni paaugušos vēdzelēnu, ko, piedaloties zivju pētniekam un vēdzeļu pavairošanas idejas autoram Ēvaldam Urtānam, kā arī iekšējo ūdeņu sektora darbiniekiem, palaida savvaļā Bārtas augštecē.

Galvenais zivkopis Valdis Plaudis pauda gandarījumu, ka 2006.gadā aizsāktā projekta turpinājums devis tik negaidīti spožus rezultātus, jo liela daļa no zivtiņām sasniegusi ap 300 gramu svaru. Priecāties ir pamats, jo līdz šim vēdzeles vairojās tikai dabīgā ceļā, šis ir pirmais mēģinājums to resursus palielināt mākslīgi.

Pērn lasītājus informējām, kā sākās neparastās ieceres īstenošana. Toreiz vairākas prāvas vēdzeļu mammas, kas bija nokļuvušas Liepājas ezera zvejnieku murdos, nogādāja Kuldīgas rajona valsts zivju audzētavā “Pelči”, kur no apaugļotajiem ikriņiem izšķīlās vairāki miljoni ņipru vēdzelēnu. Vienu daļu – aptuveni vienu miljonu no tiem – pelčenieki jau šī gada pavasarī atveda uz Liepājas rajonu un palaida Bārtas vidustecē, atvarā pie tilta, kas ved uz Dunikas pagastu. Tagad šiem krājumiem pievienojās jau krietnāki zivju eksemplāri, kas vasaru aizvadījuši audzētavas dīķos, kur tie barojušies ar sīkajām zivtiņām un strauji pieņēmušies svarā. “Šādu vēdzelēnu izredzes izdzīvot ir jau ievērojami lielākas,” sprieda projekta autors un pastāstīja, ka Bārtas upe, jo īpaši augštecē, ir siekstām un pacerēm bagāta. Tas nozīmē, ka mazuļiem būs kur patverties. Arī barības bāze tiem šeit esot pietiekama, jo mazās plēsoņas nesmādējot neko, kas kustas, turklāt apēdot arī bojā gājušās ūdens radībiņas, tā veicot upes sanitāru pienākumus.

Ē.Urtāns uzsvēra, ka vēdzeles ir tipiskas makšķernieku zivis un tirgū redzamas reti. Vienīgi Rīgas tirgos tās esot reizēm sastopamas, kur nonākot no Lietuvas un Igaunijas. Mūsu valstī aizvadītajos gados dažādu iemeslu dēļ vēdzeļu krājumi samazinājušies. Tieši tāpēc tos svarīgi papildināt. Viņš pauda cerību, ka Zivju resursu aģentūras speciālisti iedziļināsies šajā problēmā un izpētīs upes, kurās vēdzeles ir bijušas, bet izzudušas, un parūpēsies, lai to populācija tiktu atjaunota, jo prasme, kā to darīt, tagad pelčeniekiem ir rokā. “Būs jāuzraksta kārtīgs zinātnisks raksts par šo tematu,” apņēmās Ē.Urtāns.

Līdzīgu viedokli pauda arī V.Plaudis, kurš teica, ka līdz šim audzētava nodarbojusies ar lašu, taimiņu, līdaku un nēģu pavairošanu, taču tagad nākušas klāt vēdzeles un neesot izslēgts, ka nākotnē tām pievienosies vēl kāda izplatāma zivju suga. Foreļu, līņu un citu zivju mazuļus “Pelčos”, piezvanot galvenajam zivkopim pa telefonu 20268231, ir iespējams iegādāties arī dīķu un citu ūdenstilpju apsaimniekotājiem. Neesot izslēgts, ka tirgoti, ja paliks pāri, tikšot arī vēdzelēni, jo tos iespējams audzēt arī dīķos, kur barības netrūkst. Tādējādi zivtiņas triju gadu laikā spējot sasniegt kilogramu svara.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

“Pelču” audzētavas vadītājs Raimonds Bulavs (no labās) un galvenais zivkopis Valdis Plaudis (no kreisās) sagatavo vēdzelēnus izlaišanai dzimtajos ūdeņos, bet pētnieks Ēvalds Urtāns šo brīdi ir gatavs iemūžināt fotogrāfijās.

Mazuļu palaišanu dzelmē uzņēmies zivju inspektors Artis Būmeisars.