Jau rudenī varētu sākties sagatavošanās darbi vēja parka būvniecībai Dunikā, plāno projekta attīstītāji. Pašlaik tas solās būt viens no lielākajiem sauszemes vēja parkiem Latvijā. Tas būtiski mainīs pagasta ikdienu jau tādēļ vien, ka ainava ar gandrīz 40 pusotra simta metru augstām vēja iekārtām kļūs daudz industriālāka.

Uzņēmēji plāno, ka ceļu un citas infrastruktūras sagatavošanas darbus vēja parkam varētu sākt šoruden. Par tiem, kā arī par iekārtu un konstrukciju transportēšanu laikus tikšot ziņots pašvaldībai. Pirmās turbīnas varētu sākt griezties nākamā gada otrajā pusē, prognozē SIA “Energo Wind” valdes loceklis un šā projekta vadītājs Arturs Ņehajenko. Līdz galam projektu varētu pabeigt 2014. gada beigās.

Pašlaik notiek sabiedriskā apspriešana par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, taču novērtējuma vadītājs Valdis Felsbergs uzsver, ka vērtē tikai tā iespējamo ietekmi, ko varētu radīt vēja elektrostaciju jaudas palielināšana no diviem uz trim megavatiem katrai stacijai. Šādas izmaiņas, ko vēlējies projekta attīstītājs “Energo Wind”, faktiski neietekmējot ne vidi, ne iedzīvotājus, jo vēja iekārtu augstums un citi parametri paliekot tādi paši, kā plānots iepriekš. “Paredzētā darbība ir visos līmeņos akceptēta un tās uzsākšanai ir izsniegta būvatļauja,” teikts ietekmes uz vidi novērtējuma kopsavilkumā, kas atrodams arī Rucavas Novada domes mājaslapā.

Jau rakstīts, ka Rucavas novadā pavisam plānotas 39 vēja elektrostacijas, no tām 31 – Dunikas pagastā.

Pēc laikraksta “Dienas Bizness” ziņām, Dunikas vēja parkam nepieciešamas 137 miljonu latu lielas investīcijas. A. Ņehajenko saka: investori ir zināmi, bet pagaidām vēl netikšot atklāti.

Dunicnieki attieksmes dēļ pret vēja enerģijas uzņēmēju plāniem dalāma trīs grupās: atbalstītāji, pretinieki un tie, kas atklāti atzīst, ka neinteresējas par to.

“Ja reiz ir nodomāts… Nauda jau spēlē lielu lomu,” Dunikas pagasta “Vecvagaru” saimnieks Juris Krīgens vēja parka projektu vērtē ļoti negatīvi, taču uzskata – nekā vairs ietekmēt nevar. Viņa mājām tuvākais rotors paredzēts uz kaimiņa zemes apmēram 300 metru attālumā.

Inita Vecbaštika aktīvi oponē projekta attīstītājiem, kas noliedz negatīvu ietekmi uz vidi, piemēram, par trokšņa mērījumiem. Arī par to, cik likumīgi pašvaldība savulaik teritorijas plānojumā noteikusi vēja enerģijas ieguves zonu.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 5. maija numurā.

 #kvards-20120505-03#