Zivsaimniecības pārvalde šobrīd gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kuri, tos pieņemot, faktiski likvidēšot tādu zivju ķeršanas iespēju, kā vadu vilkšanu. Tāpēc Grobiņas Pagasta padome sākusi vākt parakstus, lai šādi grozījumi netiktu veikti, pastāstīja Grobiņas Pagasta padomes uzņēmējdarbības konsultante Anna Viņķele. 

Varēs ķert tikai ēsmas zivtiņas

“Vada vilkšana jau no seniem laikiem Latvijā ir gan tradicionāls zvejniecības, gan arī pēdējos gados – veiksmīgs tūristu piesaistīšanas veids. Tāpēc būtu nepieļaujami šādu iespēju likvidēt,” skaidroja A.Viņķele. Par šādu notikumu virzību Grobiņas Pagasta padomes deputātus informējis Latvijas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns. Viņš norāda, ka diskusijas par šo tēmu virmo jau kādus četrus gadus. “Aizbildinoties ar vēlmi sakārtot nozari, ir zināmi spēki, kuri vēlas panākt, lai Ministru kabineta noteikumu grozījumos iekļautu normu, ka vada atvērums nedrīkst pārsniegt 20 metru, bet pati vadu vilkšana drīkstētu notikt tikai tam paredzētajās vietās, lai arī apspriežamajos grozījumos nav norādīts, kur tās vietas varētu būt.” Ē.Urtāns skaidro, ka tādējādi Kurzemes piekrastē zvejošana ar vadu praktiski būs likvidēta, jo 20 metru atvērums atbilst tikai ēsmas zivtiņu ķeršanai paredzētajiem vadu parametriem. Bet pastāv vēl taču plekstu vads, kā arī lielais mehanizētais vads. Un Ē. Urtāns ir neizpratnē, kāpēc tas būtu jāaizliedz. Jo vada vilkšana jau sen kopš ir palikusi par tādu kā etnogrāfisku zvejniecības veidu, un, atšķirībā no mencu tīkliem, zivju populācijai nekādu būtisku kaitējumu nodarīt nevar. “Ne jau katru dienu zvejnieki jūrā izmet vadu. Bez tam, ja MK noteikumu grozījumi stāsies spēkā, piekrastes zvejnieki paliks bez viena no iecienītākajiem tūristu piesaistīšanas veidiem. Jo nav noslēpums, ka gan draugu un domubiedru kompānijas, gan arī uzņēmumi organizē vada vilkšanu, lai pēc tam omulīgā gaisotnē pavadītu vakaru pie jūras un pamielotos ar svaigi kūpinātām, pašu iepriekš noķertajām zivīm.
Kādu virzību gūs šie grozījumi, kļūšot skaidrs septembrī.

Vajadzētu saglabāt kā atrakciju

“Vada vilkšana nav rūpnieciskā zveja, neviens vairs šādā veidā zivis neķer, jo tas neatmaksājas. Tāpēc es neredzu iemeslu, kāpēc to nevarētu saglabāt kā atrakciju tūristiem. Šovasar es saņēmu tālruņa zvanus no desmit tūristu grupām, kuras interesējās par iespēju vērot, kā arī piedalīties vada vilkšanā,” stāstīja Papes dabas parka projekta vadītājs Andris Maisiņš. Viņš arī norāda, ka 20 metru atvērums ir daudz par mazu, lai izvilktu kaut cik sakarīgu lomu. “Ar vadu ir jātrāpa zivju baram pa vidu, un to bieži vien ir grūti izdarīt pat ar 50 līdz 100 metru atvēruma vadu, kādus izmanto pašlaik.” Viņš piekrīt, ka varētu vēl diskutēt par lielākām acīm vada tīklā, lai tajā neiekļūtu zivju mazuļi, kā arī nebūtu slikti aizliegt vada vilkšanā izmantot tehniku. Bet paredzētais atvērums nekam nederot. “Tā jau tāda ķudele vien ir, ar ko pasportot. Tikai dažas sīkas zivteles saķers un viss.”
Vada vilkšana jau sen ir kļuvusi par etnogrāfisku zvejošanas veidu. Nu likumdevēji ar saviem lēmumiem plāno to likvidēt vispār.