Kaut arī pantāgs tradicionāli nav Lielās dienas, bet gan Ūsiņa dienas ēdiens, tomēr tajā ir tik daudz ar sauli saistītu simbolu, ka to var cept arī pavasara saulgriežos. Par to pārliecināta Vērgales pamatskolas mūzikas skolotāja un folkloras kopas “Čabraki” vadītāja Marita Kalēja. Iedrošinājumu gatavot šo vienkāršo un reizē savdabīgo ēdienu tieši Lieldienās viņa savulaik guvusi Brīvdabas muzeja saulgriežu svētīšanā.

Tāpēc arī nu jau otro gadu pēc kārtas viņa to darīs arī Lieldienu pasākumā Vērgales centrā.

Kas tad šim nolūkam vajadzīgs? Atklāta uguns āra pavardā vai ugunskurā, apaļa čuguna panna garā kātā – tas aprīkojumam. Tad pannā jāiesit olas ar saules dzeltenu dzeltenumu un maisījumam jāpievieno īpašas piedevas pēc vajadzības. Un te nu vieta iztēlei un domas lidojumam. Jo klāt jāliek tas, kā pērn pietrūcis un kas šogad būtu vajadzīgs. Tā, piemēram, pērn Vērgalē ceptajam pantāgam Marita Kalēja klāt lika zirnekļu acis, lai labāk un tālāk redzētu, skudru olas čaklumam. Vismaz tā stāstīja pati cepēja, pa virsu ēdmaņai vēl uzkaisot sāli, sajauktu ar noslēpumainām garšvielām. Lai vai kā, garšoja patiešām labi un dūšu piesēja kārtīgi.

Lai būtu pavisam droši, ka pantāga pietiks visiem gribētājiem, katram uz Lieldienu sarīkojumu līdzi jāņem ne tikai krāsotas olas kaujām un ripināšanai, bet arī viena svaiga cepšanai.

Ūsiņa diena, kad šis ēdiens gatavots un ziedots zirgu patronam Ūsiņam, svinama maijā. Pēc tradīcijas tam pievieno arī speķi. “Čabraku” vadītāja Marita Kalēja pantāgu cepusi, arī svinot šo dienu kopā ar citām folkloras kopām.

Šī tradīcija saistāma ar sauli un tās atgriešanos, pārliecināta folkloras kopas vadītāja. Tādēļ nav aplami to kopt arī Lieldienās. “Uguns pie mums visās gadskārtās simbolizē saulīti – tā ir arī Jāņos, Ziemassvētkos.”

“Kurzemes Vārds” 

Vērgales skolas folkloras kopas “Čabraki” vadītāja Marita Kalēja gādā, lai senās latviešu tradīcijas un pasaules izjūta nepazustu mūsdienu svētku svinēšanas raibumā.