Pirmās šā gada zemledus makšķerēšanas sacensības uz Vērgales centra dīķa notiks 16. janvārī, informē viens no dīķa apsaimniekotājiem un sacensību organizētājiem Aivars Sprudzāns.

Dīķa zivju krājumus kopš rudens papildinājuši jauni iemītnieki, arī tādi, kas šiem ūdeņiem pavisam neierasti.

Četrās stundās simt kilogramu

Tās būs komandu sacensības. Dalībniekiem pulksten 8.30 jāpulcējas pie katlumājas līdzās dīķim. Pēc sacensību beigām, ap pulksten 13, kad tiks svērti lomi, lielajā katlā būs gatava arī tradicionālā zivju zupa, sola A. Sprudzāns.

Vērgales dīķi pašreiz sedzot 15 līdz 20 centimetru bieza ledus kārta, tā esot pavisam piemērota aktīvai zemledus makšķerēšanai. Ja vien laika apstākļi ļaus, šīs nebūšot vienīgās sacensības šoziem.

Zemledus makšķerēšanas sacensības komandām Vērgalē notiek jau tradicionāli. Lielākais dalībnieku skaits bijis 16 komandas, turklāt makšķernieki braukuši ne tikai no Liepājas apkaimes un Kurzemes, bet pat no Rīgas. Lielākais četrās stundās noķerto zivju daudzums – 100 kilogramu.

Zālēdāji un upju milži

Rudenī pašvaldībai piederošā dīķa apsaimniekotāji A. Sprudzāns un Mārtiņš Dēvics makšķernieku iecienītās ūdenskrātuves zivju krājumus papildinājuši ar līdacēniem, baltajiem amūriem un samu mazuļiem.

Lai arī sami ir dziļu upju iemītnieki, tie aug arī ezeros, stāsta A. Sprudzāns. “Tāpēc nolēmām eksperimentēt un kādus padsmit samus ielaidām, tad jau redzēs, kas iznāks,” viņš uzsver, ka tas ir tikai mēģinājums šīs zivis ieaudzēt. Ja samiem šeit iepatiksies un tie augs, nopietnu svaru tie varētu sasniegt apmēram trīs gadu laikā. Līdz tam tos, protams, makšķerēt nedrīkst – rudenī kādam makšķerniekam vienu zivi gadījies izvilkt, bet tā tūlīt atlaista atpakaļ.

Savukārt zālēdāji baltie amūri ieviesti, lai pasargātu dīķi no aizaugšanas. Šo zivju dabiskā dzīvesvieta ir lielas upes, piemēram, Volga. Latvijā tās jau kopš kolhozu laikiem tiekot šim nolūkam izmantotas, zina teikt Vērgales pagasta zemnieks Gunvaldis Miltiņš, kurš arī savā dīķī tās ielaidis. Rudenī baltie amūri kļuvuši arī par Kalētu pagasta centra dīķu iemītniekiem. “Ar to palīdzību kalētnieki cer tikt pie skaistiem, tīriem dīķiem. Līdz šim abu centra dīķu tīrīšana ir bijis diezgan bezcerīgs pasākums, tie neticamā ātrumā vienmēr atkal aizauguši,” vēsta avīze “Priekules Novada Ziņas”. Baltie amūri mīt ūdenstilpēs arī Nīcas pagastā un citur Liepājas apkaimē.

Tiesa, ar to audzēšanu aizrauties nedrīkstot, jo viena zivs, kura sver pat 12 līdz 15 kilogramu, dienā varot apēst tikpat, cik ir pašas masa. Tā bez barības var palikt citas zālēdājzivis, piemēram, raudas un karpas. Taču tā kā baltie amūri Latvijā dabā nevairojas, jo šim nolūkam nepieciešamos apstākļus iespējams izveidot tikai zivju audzētavās, tad ūdenstilpju saimniekiem ir visas iespējas pašiem kontroli nodrošināt.

“Kulinārās vērtības gan šīm zivīm nav nekādas – tās ir mežonīgi asakainas,” piezīmē A. Sprudzāns.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”